SIA gada pārskats ir viens no galvenajiem uzņēmuma finanšu dokumentiem. Tajā tiek apkopota informācija par sabiedrības mantu, saistībām, pašu kapitālu, ieņēmumiem, izdevumiem un pārskata gada finanšu rezultātu.
Pirms gada pārskata sagatavošanas jāatbild uz būtisku jautājumu: vai SIA ir mikrosabiedrība vai maza sabiedrība? No tā ir atkarīgs gada pārskata minimālais sastāvs, finanšu pārskata pielikuma apjoms un vairāki Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredzētie atvieglojumi.
Īsā atbilde — sabiedrības kategoriju nosaka pēc diviem no trim kritērijiem:
| Kategorija | Bilances kopsumma | Neto apgrozījums | Vidējais darbinieku skaits |
|---|---|---|---|
| Mikrosabiedrība | 450 000 EUR | 900 000 EUR | 10 |
| Maza sabiedrība | 5 000 000 EUR | 10 000 000 EUR | 50 |
Tālāk skaidrojam, kā šīs robežvērtības piemērot praksē, kādi atvieglojumi pienākas mikrosabiedrībai, kad mazai sabiedrībai nepieciešama revīzija un kas jāņem vērā, lai gada pārskats būtu ticams.
Kā noteikt, vai SIA ir mikrosabiedrība vai maza sabiedrība?
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. pants sabiedrības kategoriju nosaka, vērtējot:
- bilances kopsummu;
- neto apgrozījumu;
- vidējo darbinieku skaitu pārskata gadā.
Kategorijas noteikšanā jāvērtē divi no trim kritērijiem.
Mikrosabiedrība ir maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim mikrosabiedrībai noteiktajām robežvērtībām.
Tāpēc mikrosabiedrība nav atsevišķa komercsabiedrības juridiskā forma. Tas ir sabiedrības iedalījums gada pārskata sagatavošanas vajadzībām.
Kā darbojas princips “divi no trim”?
Lai SIA kvalificētos kā mikrosabiedrība, nav nepieciešams nepārsniegt visas trīs robežvērtības.
Pietiek, ja netiek pārsniegtas vismaz divas no trim.
Piemērs
SIA rādītāji pārskata gada beigās:
Bilances kopsumma: 380 000 EUR
Neto apgrozījums: 1 050 000 EUR
Vidējais darbinieku skaits: 7
Uzņēmums pārsniedz 900 000 EUR mikrosabiedrības neto apgrozījuma robežu.
Taču tas nepārsniedz:
- 450 000 EUR bilances kopsummu;
- 10 darbinieku robežvērtību.
Tātad izpildās divi no trim kritērijiem, un sabiedrība var atbilst mikrosabiedrības kategorijai.
Šis ir iemesls, kāpēc SIA gada pārskata kategoriju nedrīkst noteikt tikai pēc uzņēmuma apgrozījuma.
Kā aprēķina vidējo darbinieku skaitu?
Likums nosaka arī konkrētu vidējā darbinieku skaita aprēķināšanas kārtību.
Saskaita sabiedrībā strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un iegūto summu dala ar pārskata gada mēnešu skaitu.
Tātad šis rādītājs nav vienkārši darbinieku skaits 31. decembrī.
Vai kategorija mainās pēc viena gada?
Parasti nē.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums paredz divu pārskata gadu principu.
Ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz attiecīgās kategorijas robežvērtības, tā iegūst tiesības izmantot attiecīgajai zemākajai kategorijai paredzēto minimālo informācijas apjomu un atvieglojumus.
Savukārt šīs tiesības tiek zaudētas, ja attiecīgās robežvērtības tiek pārsniegtas divus gadus pēc kārtas.
Ja uzņēmuma rādītāji pa gadiem svārstās un sabiedrība katrā gadā atbilst citai kategorijai, gada pārskata sagatavošanā piemēro augstākajai no abām kategorijām paredzētos noteikumus.
Kā kategoriju nosaka jaunizveidotai SIA?
Jaunizveidotam uzņēmumam nav divu iepriekšējo pārskata gadu.
Tāpēc likums paredz īpašu kārtību.
Ja jaunizveidota sabiedrība pirmā pārskata gada bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no attiecīgajai kategorijai noteiktajām robežvērtībām, tā jau savā pirmajā gada pārskatā ir tiesīga izmantot attiecīgajai sabiedrības kategorijai paredzēto minimālo informācijas apjomu un atvieglojumus.
Kas ietilpst mazas sabiedrības finanšu pārskatā?
Mazas sabiedrības finanšu pārskata minimālajā sastāvā ietilpst:
- bilance;
- peļņas vai zaudējumu aprēķins;
- finanšu pārskata pielikums.
Mazas sabiedrības minimālajā finanšu pārskata sastāvā nav obligāti iekļaujams naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats.
Savukārt mikrosabiedrībām likums paredz vēl papildu atvieglojumus.
Kādi atvieglojumi paredzēti mikrosabiedrībai?
Mikrosabiedrībai atļauts:
- noteiktos apstākļos nesagatavot vadības ziņojumu;
- sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu;
- ja izpildīti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 58. panta nosacījumi, vispār nesagatavot finanšu pārskata pielikumu.
Tieši pēdējā iespēja praksē bieži rada neskaidrības.
Kad mikrosabiedrība drīkst nesagatavot finanšu pārskata pielikumu?
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 58. pants paredz īpašu atvieglojumu noteiktām mikrosabiedrībām.
Ja mikrosabiedrība bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no šādām robežvērtībām:
| Kritērijs | Robežvērtība |
|---|---|
| Bilances kopsumma | 63 000 EUR |
| Neto apgrozījums | 125 000 EUR |
| Vidējais darbinieku skaits | 5 |
tai atļauts nesagatavot finanšu pārskata pielikumu.
Ļoti svarīgi:
63 000 EUR / 125 000 EUR / 5 darbinieki nav atsevišķa sabiedrības kategorija.
Tās ir tikai īpašas robežvērtības, kuru izpildes gadījumā mikrosabiedrībai ir tiesības izmantot 58. pantā paredzēto atbrīvojumu no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas.
Vai mikrosabiedrībai bez pielikuma nekas nav jāpaskaidro?
Nē.
Ja mikrosabiedrība izmanto 58. panta atbrīvojumu un finanšu pārskata pielikumu nesagatavo, noteikta informācija joprojām jāsniedz bilances piezīmēs.
Likums paredz, ka bilances beigās piezīmju veidā ar skaitļiem, tekstā vai tabulās sniedz noteiktu informāciju, kā arī ziņas par pārskata gada vidējo darbinieku skaitu.
Turklāt atsevišķos gadījumos nepieciešami papildu paskaidrojumi, piemēram, ja sabiedrība:
- mainījusi peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu;
- apvienojusi noteiktas maznozīmīgas summas;
- koriģējusi iepriekšējo gadu kļūdas;
- mainījusi grāmatvedības politiku;
- iekļāvusi aizņēmumu procentus jaunizveidota objekta ražošanas pašizmaksā.
Tātad:
gada pārskats bez finanšu pārskata pielikuma nenozīmē gada pārskatu bez paskaidrojošas informācijas.
Kas tieši jānorāda bilances piezīmēs un kā tās noformēt, skaidrojam rakstā “Mikrosabiedrības gada pārskats bez finanšu pārskata pielikuma: bilances piezīmes”.
Vai mazai sabiedrībai nepieciešama revīzija?
Ne vienmēr.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. pants paredz, ka mazas sabiedrības gada pārskatam zvērināta revidenta revīzija ir obligāta, ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz vismaz divas no šādām robežvērtībām:
| Kritērijs | Revīzija | Ierobežotā pārbaude |
|---|---|---|
| Bilances kopsumma | 1 000 000 EUR | 500 000 EUR |
| Neto apgrozījums | 2 000 000 EUR | 1 000 000 EUR |
| Vidējais darbinieku skaits | 50 | 25 |
Ja revīzija nav obligāta, bet sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz vismaz divas no ierobežotās pārbaudes robežvērtībām, gada pārskatam saskaņā ar likuma 92. pantu nepieciešama zvērināta revidenta ierobežotā pārbaude.
Šīs robežvērtības piemēro, sākot ar 2024. pārskata gadu.
Revīzija mazai sabiedrībai var būt obligāta arī neatkarīgi no lieluma, piemēram, ja sabiedrība ir koncerna mātessabiedrība vai tās vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Mikrosabiedrībai pēc lieluma kritērijiem obligāta revīzija vai ierobežotā pārbaude nerodas, jo, pārsniedzot divas no šīm robežvērtībām, sabiedrība vairs neatbilst mikrosabiedrības kategorijai.
Kad SIA gada pārskats jāiesniedz?
Mikrosabiedrībai un mazai sabiedrībai gada pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, gala iesniegšanas termiņš parasti ir līdz nākamā gada 31. maijam. Ja 31. maijs ir brīvdiena, termiņš pārceļas uz nākamo darba dienu.
Gada pārskatu iesniedz elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Kas ir pārskata gads?
Grāmatvedības likums nosaka, ka pārskata gads parasti aptver 12 mēnešus un sakrīt ar kalendāra gadu.
Tātad lielākajai daļai Latvijas SIA pārskata gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Tomēr sabiedrības statūtos var noteikt arī citu pārskata gada sākumu un beigas.
Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var būt īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, taču tas nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus.
Tieši par pārskata gadu tiek apkopoti uzņēmuma ieņēmumi un izdevumi, noteikta peļņa vai zaudējumi un sagatavota bilance uz pārskata gada pēdējo dienu.
Gada pārskata kvalitāti veido visa gada grāmatvedība
Kvalitatīvu un ticamu gada pārskatu nevar sagatavot tikai dažās dienās pēc pārskata gada beigām.
Gada pārskata kvalitāti būtiski ietekmē tas, cik savlaicīgi un pilnīgi visa gada laikā grāmatvedībā tiek iesniegti uzņēmuma darījumus pamatojošie dokumenti un cita nepieciešamā informācija.
Grāmatvedībai savlaicīgi jāsaņem:
- bankas kontu izraksti;
- pirkšanas un pārdošanas dokumenti;
- čeki un avansa norēķinu dokumenti;
- līgumi un vienošanās;
- aizdevumu dokumenti;
- pamatlīdzekļu iegādes, nodošanas un izslēgšanas dokumenti;
- noliktavas un krājumu uzskaites dati;
- darba samaksas dokumenti;
- maksājumu platformu pārskati;
- informācija par uzņēmuma saistībām;
- citi darījumu pamatojošie dokumenti.
Savlaicīga dokumentu aprite ļauj regulāri pārbaudīt, vai visi darījumi ir iegrāmatoti, bankas maksājumi identificēti un sasaistīti ar rēķiniem, debitoru un kreditoru atlikumi pamatoti un pilnīgi, ieņēmumi un izdevumi attiecināti uz pareizo periodu, bet nodokļu deklarāciju dati atbilst grāmatvedības uzskaitei.
Ja dokumenti grāmatvedībā tiek iesniegti ar vairāku mēnešu kavējumu vai tikai pēc gada beigām, pieaug risks, ka uzskaitē nav savlaicīgi atspoguļoti visi darījumi. Piemēram, novēloti iesniegts piegādātāja rēķins var nozīmēt, ka uz pārskata gada beigām nav uzrādītas visas uzņēmuma izmaksas un saistības.
Ja grāmatvedība visa gada laikā ir kārtota regulāri, gada slēgumā var koncentrēties uz atlikumu pārbaudi, inventarizāciju, aprēķiniem, novērtējumiem un paša finanšu pārskata sagatavošanu. Ja dokumenti tiek iesniegti tikai gada beigās, vispirms nākas rekonstruēt iepriekšējo mēnešu darījumus, meklēt trūkstošos dokumentus un skaidrot neidentificētas naudas plūsmas.
Tāpēc kvalitatīva SIA gada pārskata sagatavošana sākas jau ar regulāru grāmatvedības kārtošanu visa gada laikā, nevis tikai pēc 31. decembra.
Gada pārskata ticamība ir atkarīga arī no uzņēmuma vadības
Grāmatvedības likums nosaka, ka uzņēmuma vadītājam ir pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu, inventarizācijas veikšanu, grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un attiecīgo pārskatu sagatavošanu. Uzņēmuma vadītājs ir arī atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu atbilstoši likuma prasībām.
Tāpēc gada pārskata sagatavošana nav tikai grāmatveža jautājums.
Grāmatvedis var korekti uzskaitīt un novērtēt darījumus tikai tad, ja viņam ir pieejami attiecīgie dokumenti un nepieciešamā informācija.
Uzņēmuma vadībai gada pārskata sagatavošanas procesā var būt jāsniedz informācija arī par apstākļiem, kuri nav identificējami tikai pēc bankas izraksta vai saņemtajiem rēķiniem. Piemēram:
- par iespējamām saistībām;
- galvojumiem;
- tiesvedībām vai strīdiem;
- šaubīgiem vai neatgūstamiem debitoru parādiem;
- aizdevumiem;
- darījumiem ar saistītajām personām;
- aktīvu faktiskās vērtības samazinājumu;
- pēc pārskata gada beigām notikušiem būtiskiem notikumiem;
- citiem apstākļiem, kas var ietekmēt gada pārskatā sniedzamo informāciju.
Par aizdevumu darījumiem starp sabiedrību un tās vadību plašāk lasiet rakstā “SIA aizdevumi valdes locekļiem”.
Tādēļ gada pārskata ticamība ir kvalitatīvas grāmatvedības, savlaicīgas dokumentu aprites un uzņēmuma vadības sniegtās informācijas kopīgs rezultāts.
Vai SIA gada pārskats ir publiski pieejams?
Jā.
SIA gada pārskatu iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un Uzņēmumu reģistrā tas atsevišķi nav jāiesniedz. VID saņemtos sabiedrību gada pārskatus ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram, kur tie kļūst par reģistrācijas lietas publiskās daļas dokumentiem.
Oficiālais informācijas avots ir Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma info.ur.gov.lv, kur publiskās daļas dokumenti ir pieejami autentificētiem lietotājiem bez maksas. Gada pārskatu informāciju piedāvā arī komerciālas uzņēmumu datubāzes.
Tas nozīmē, ka ar uzņēmuma gada pārskatiem var iepazīties potenciālie sadarbības partneri, piegādātāji, klienti, bankas, investori, konkurenti un citas ieinteresētas personas. Analizējot vairākus gadus, var vērtēt apgrozījuma un peļņas dinamiku, pašu kapitāla stāvokli, saistību apjomu un aktīvu struktūru.
Tāpēc gada pārskatu nevajadzētu uztvert tikai kā obligātu dokumentu iesniegšanai VID. Tas ir arī uzņēmuma publiskais finanšu dokuments, pēc kura uzņēmumu vērtē trešās personas.
Kopsavilkums
Sagatavojot SIA gada pārskatu Latvijā, vispirms jānosaka sabiedrības kategorija, piemērojot principu divi no trim kritērijiem un divu pārskata gadu principu.
Mikrosabiedrības robežvērtības ir 450 000 EUR bilances kopsumma, 900 000 EUR neto apgrozījums un 10 darbinieki. Mazas sabiedrības robežvērtības ir 5 000 000 EUR, 10 000 000 EUR un 50 darbinieki.
Savukārt 63 000 EUR / 125 000 EUR / 5 darbinieki nav cita sabiedrības kategorija. Tas ir 58. pantā noteiktais slieksnis mikrosabiedrībai, kura vēlas izmantot atbrīvojumu no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas.
Mazai sabiedrībai jāseko arī revīzijas un ierobežotās pārbaudes robežvērtībām.
Un pats būtiskākais — gada pārskata kvalitāti nevar nodrošināt tikai gada beigās.
Ticams gada pārskats sākas ar savlaicīgu dokumentu iesniegšanu, regulāru grāmatvedības kārtošanu, atlikumu kontroli un uzņēmuma vadības savlaicīgi sniegtu informāciju visa pārskata gada laikā.
Nepieciešama palīdzība ar SIA gada pārskata sagatavošanu?
ADVICE AAT nodrošina uzņēmumiem grāmatvedības uzskaiti, gada slēguma darbus un gada pārskatu sagatavošanu.
Gada pārskata sagatavošanas procesā būtiska ir ne tikai finanšu pārskata formu aizpildīšana, bet arī bilances atlikumu pārbaude, debitoru un kreditoru analīze, pamatlīdzekļu un krājumu inventarizācija, nodokļu saistību pārbaude, aizdevumu uzskaite un gada pārskatā sniedzamās informācijas pilnīgums.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir SIA gada pārskats?
SIA gada pārskats ir ikgadējs uzņēmuma finanšu dokuments, kas sniedz informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli un pārskata gada darbības rezultātiem.
Kā noteikt, vai SIA ir mikrosabiedrība?
SIA atbilst mikrosabiedrības kategorijai, ja tā kā maza sabiedrība nepārsniedz vismaz divas no trim robežvērtībām: 450 000 EUR bilances kopsummu, 900 000 EUR neto apgrozījumu un 10 darbiniekus.
Vai jāizpilda visi trīs mikrosabiedrības kritēriji?
Nē. Kategorijas noteikšanai jāvērtē divi no trim kritērijiem. Vienu robežvērtību sabiedrība var pārsniegt un joprojām atbilst mikrosabiedrības kategorijai.
Vai 63 000 EUR un 125 000 EUR ir mikrosabiedrības kategorijas robežvērtības?
Nē. Tās ir 58. pantā noteiktās robežvērtības, kuras dod noteiktai mikrosabiedrībai tiesības nesagatavot finanšu pārskata pielikumu.
Vai mikrosabiedrība bez finanšu pārskata pielikuma nesniedz nekādas piezīmes?
Nē. Ja tiek izmantots 58. panta atbrīvojums, likumā noteiktā informācija joprojām jāsniedz bilances piezīmēs.
Vai sabiedrības kategorija mainās pēc viena gada?
Parasti nē. Likums paredz divu pārskata gadu principu. Ja robežvērtību pārsniegšana vai nepārsniegšana atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas, mainās tiesības izmantot attiecīgajai kategorijai paredzētos atvieglojumus.
Vai mazai sabiedrībai nepieciešama revīzija?
Ne vienmēr. Revīzija ir obligāta, ja maza sabiedrība divus gadus pēc kārtas pārsniedz vismaz divas no robežvērtībām: 1 000 000 EUR bilances kopsumma, 2 000 000 EUR neto apgrozījums, 50 darbinieki. Ja tiek pārsniegtas vismaz divas no robežvērtībām 500 000 EUR, 1 000 000 EUR un 25 darbinieki, nepieciešama ierobežotā pārbaude.
Kad mikrosabiedrības vai mazas sabiedrības gada pārskats jāiesniedz?
Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Vai SIA gada pārskats ir publiski pieejams?
Jā. Gada pārskats tiek iesniegts VID EDS, un VID to elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmuma publiskās daļas dokumenti ir pieejami Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā info.ur.gov.lv.
Vai par gada pārskata sagatavošanu atbild tikai grāmatvedis?
Nē. Uzņēmuma vadītājam ir pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu, inventarizāciju, dokumentu saglabāšanu un attiecīgo pārskatu sagatavošanu. Grāmatvedis sagatavo uzskaiti un pārskatus, pamatojoties uz viņam pieejamajiem dokumentiem un informāciju, tāpēc savlaicīga dokumentu un skaidrojumu iesniegšana ir būtiska gada pārskata kvalitātei.
Par autoru
Raimonds Baumanis
Diplomēts grāmatvedis, ADVICE AAT, SIA valdes loceklis
Raimonds Baumanis ir diplomēts grāmatvedis ar praktisku pieredzi ārpakalpojuma grāmatvedībā, gada pārskatu sagatavošanā, uzņēmumu finanšu uzskaitē un nodokļu piemērošanā.
Ikdienā strādā ar uzņēmumu grāmatvedību, gada slēguma procesiem, finanšu pārskatiem un nodokļu jautājumiem.
Izmantotie avoti
Raksta sagatavošanā izmantoti:
- Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums;
- Grāmatvedības likums;
- Valsts ieņēmumu dienesta informācija par gada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu;
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācija par publiski pieejamajiem uzņēmumu dokumentiem.
Informācija sagatavota atbilstoši 2026. gada oktobrī spēkā esošajam regulējumam. Normatīvie akti var tikt grozīti, tāpēc konkrēta gada pārskata sagatavošanā jāvērtē attiecīgajā periodā spēkā esošās prasības.
Rakstam ir informatīvs raksturs. Konkrētās sabiedrības gada pārskata sastāvs un piemērojamie atvieglojumi jāvērtē atbilstoši sabiedrības faktiskajiem rādītājiem un darījumiem.