E-komercijā PVN piemērošana kļūst sarežģītāka brīdī, kad Latvijas uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs sāk pārdot preces vai digitālos pakalpojumus pircējiem citās Eiropas Savienības valstīs.
Vairs nepietiek tikai noskaidrot, vai uzņēmuma apgrozījums Latvijā ir sasniedzis vispārējo PVN reģistrācijas slieksni.
Jāvērtē arī, kur atrodas pircējs, vai tas ir uzņēmums vai privātpersona, vai tiek pārdota prece vai elektroniski sniegts pakalpojums, no kurienes prece tiek nosūtīta un vai pārdevējs izmanto ārvalstu platformu.
Tieši šeit parādās viens no svarīgākajiem e-komercijas PVN instrumentiem — OSS jeb One Stop Shop.
PVN e-komercijā tāpēc jāanalizē pēc darījuma būtības un naudas plūsmas, nevis tikai pēc tā, vai pārdošana notikusi Etsy, Shopify vai citā platformā.
Kas ir OSS?
OSS jeb One Stop Shop ir īpašs PVN režīms, kas ļauj vienā Eiropas Savienības dalībvalstī deklarēt un samaksāt PVN, kas par noteiktiem B2C pārrobežu darījumiem pienākas citās ES dalībvalstīs.
Latvijas uzņēmums OSS režīmu var izmantot Latvijā, nevis reģistrēties par PVN maksātāju katrā valstī, kur atrodas tā privātpersonas–pircēji.
VID norāda, ka OSS/IOSS ir brīvprātīgi izmantojams īpašais režīms, kura mērķis ir vienkāršot PVN deklarēšanu vairākās ES valstīs.
Svarīgi saprast vienu niansi:
OSS izmantošana ir brīvprātīga, bet pienākums piemērot pareizās valsts PVN pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās nav brīvprātīgs.
Ja pārdevējam jāpiemēro, piemēram, Vācijas PVN, viņš nevar vienkārši turpināt piemērot Latvijas PVN tāpēc, ka nav reģistrējies OSS.
Praksē izvēle ir starp OSS izmantošanu un PVN pienākumu izpildi konkrētajās patēriņa dalībvalstīs.
Kam OSS ir īpaši svarīgs?
Latvijas e-komercijas uzņēmumiem visbiežāk aktuāls ir Savienības OSS režīms.
To var izmantot, tostarp, ES iekšējai preču tālpārdošanai privātpersonām un noteiktiem B2C pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir cita ES dalībvalsts.
Tātad tipisks piemērs ir Latvijas interneta veikals, kas nosūta preces no Latvijas noliktavas privātpersonām Vācijā, Francijā, Lietuvā, Nīderlandē un citās ES valstīs.
OSS nenozīmē, ka visiem e-komercijas darījumiem automātiski piemērojami vieni un tie paši noteikumi.
Vispirms vienmēr jānosaka:
prece vai pakalpojums → B2B vai B2C → pircēja valsts → preces nosūtīšanas vieta → darījuma vieta → piemērojamā PVN likme.
Kas ir 10 000 EUR robeža?
Viens no svarīgākajiem PVN e-komercijā skaitļiem ir 10 000 EUR.
Taču arī šo robežu bieži interpretē nepareizi.
10 000 EUR nav vispārējs e-komercijas PVN reģistrācijas slieksnis.
Tas attiecas uz noteiktiem pārrobežu B2C darījumiem Eiropas Savienībā — galvenokārt uz ES iekšējo preču tālpārdošanu un noteiktiem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.
Ja pārdevējs veic saimniecisko darbību tikai vienā ES dalībvalstī un pārējie nosacījumi ir izpildīti, līdz 10 000 EUR robežai šiem darījumiem var saglabāties pārdevēja valsts PVN piemērošana.
Latvijas gadījumā tas nozīmē Latvijas PVN.
Taču 10 000 EUR robežu vērtē kopā par attiecīgajiem pārrobežu darījumiem, nevis atsevišķi katrai ES valstij. Turklāt nosacījums jāvērtē gan kārtējā, gan iepriekšējā kalendāra gada griezumā.
Piemērs: Latvijas interneta veikals pārdod preces ES privātpersonām
Pieņemsim, ka Latvijas uzņēmums pārdod preces savā interneta veikalā.
Preces tiek nosūtītas no Latvijas.
Gada laikā uzņēmums pārdod privātpersonām:
Vācijā — 4 000 EUR,
Lietuvā — 2 500 EUR,
Francijā — 2 000 EUR.
Kopējā attiecīgā ES tālpārdošana ir:
8 500 EUR.
Ja izpildās pārējie 10 000 EUR robežas piemērošanas nosacījumi, šiem darījumiem vēl var piemērot Latvijas PVN.
Ja vēlāk tiek veikta pārdošana Nīderlandes privātpersonai par 2 000 EUR, kopējā summa sasniedz:
10 500 EUR.
No robežvērtības pārsniegšanas brīža ES iekšējās preču tālpārdošanas darījuma vieta ir valsts, kurā beidzas preces transportēšana pie pircēja.
Tātad turpmāk jāpiemēro pircēja valsts PVN noteikumi.
Vai 10 000 EUR ir PVN reģistrācijas slieksnis Latvijā?
Nē.
Latvijas vispārējais PVN reģistrācijas slieksnis un ES pārrobežu e-komercijas 10 000 EUR robeža ir divi dažādi jēdzieni.
VID aktuālajā informācijā vispārējais Latvijas PVN reģistrācijas slieksnis ir 50 000 EUR, taču PVN reģistrācijas pienākums atsevišķās situācijās var rasties arī pirms šī apgrozījuma sasniegšanas.
Tas ir īpaši svarīgi Etsy, Shopify un citu ārvalstu platformu lietotājiem.
Ārvalstu platformas komisija var radīt PVN pienākumu daudz agrāk
Šī ir viena no praktiski svarīgākajām PVN e-komercijā niansēm.
Uzņēmums var būt ļoti mazs un pārdot tikai dažus simtus eiro mēnesī, bet vienlaikus saņemt maksas pakalpojumu no ārvalstu platformas.
Piemēram, Etsy var ieturēt komisiju par pārdošanu, reklāmu vai platformas izmantošanu.
VID 2026. gada skaidrojumā tieši norāda: ja Etsy ietur komisiju un tādējādi Latvijas saimnieciskās darbības veicējs saņem pakalpojumu no ārvalsts uzņēmuma, var rasties pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms šā pakalpojuma saņemšanas.
Tas nozīmē:
50 000 EUR apgrozījuma slieksnis nav vienīgais jautājums, kas jāvērtē e-komercijas uzņēmumam.
Plašāk par Etsy darījumu, komisiju, refundu un Payment Account uzskaiti lasiet mūsu rakstā “Etsy grāmatvedība Latvijā: komisijas, refundi un Etsy Payments”.
Īpašā PVN reģistrācijas kārtība nav OSS
No 2025.–2026. gada praksē īpaša uzmanība jāpievērš vēl vienam instrumentam — īpašajai PVN reģistrācijas kārtībai.
VID norāda, ka noteiktos apstākļos persona, kura vēl nav sasniegusi 50 000 EUR vispārējo PVN reģistrācijas slieksni, bet saņem noteiktus pakalpojumus no ārvalstu uzņēmumiem, var izmantot īpašo PVN reģistrācijas kārtību saskaņā ar PVN likuma 139.2 pantu.
Šī reģistrācija paredz ierobežotu PVN piemērošanu, piemēram, ārvalstīs saņemtajiem pakalpojumiem un noteiktām ES preču iegādēm.
Taču:
īpašā PVN reģistrācijas kārtība ≠ OSS.
Tie risina atšķirīgas problēmas.
Īpašā reģistrācija var būt saistīta ar uzņēmuma saņemtajiem ārvalstu pakalpojumiem, bet OSS galvenokārt vienkāršo PVN nomaksu par noteiktiem uzņēmuma sniegtajiem B2C pārrobežu darījumiem.
Tieši tāpēc e-komercijas uzņēmumam pirms reģistrācijas jānosaka, kāds pienākums faktiski ir radies.
Kad sāk piemērot pircēja valsts PVN?
Ja Latvijas pārdevējs pārsniedz 10 000 EUR robežu un izpildās ES tālpārdošanas noteikumi, preces piegādes vieta kļūst par valsti, kurā beidzas preces transportēšana.
Piemēram:
Latvijas uzņēmums pārdod preci Vācijas privātpersonai, un prece tiek nosūtīta no Latvijas uz Vāciju.
Ja piemērojami galamērķa valsts noteikumi, darījuma vieta ir Vācija.
Tātad jānosaka nevis Latvijas, bet Vācijas PVN likme konkrētajai precei.
Tas pats princips piemērojams katrai citai patēriņa dalībvalstij.
Eiropas Komisija šo principu raksturo kā galamērķa valsts PVN piemērošanu — pārdevējs piemēro klienta valsts PVN likmi.
Ko praktiski dara OSS?
Ja Latvijas uzņēmums pārdod preces privātpersonām vairākās ES dalībvalstīs un izvēlas OSS, uzņēmumam nav jāiesniedz atsevišķa PVN deklarācija katrā no šīm valstīm tikai OSS aptverto darījumu dēļ.
Latvijas uzņēmums reģistrējas OSS Latvijā, uzskaita pārdošanu atsevišķi pa patēriņa valstīm un piemēro attiecīgās valsts PVN likmi.
Pēc ceturkšņa darījumi tiek apkopoti OSS deklarācijā.
Latvijas VID saņem deklarāciju un PVN maksājumu, bet attiecīgās summas tālāk tiek sadalītas citām ES dalībvalstīm.
Tādējādi uzņēmumam ir:
viena OSS reģistrācija → viena OSS deklarācija → viens maksājums → PVN sadale starp attiecīgajām ES valstīm.
Cik bieži jāiesniedz OSS deklarācija?
Savienības OSS režīmā taksācijas periods ir kalendāra ceturksnis.
Deklarācija un PVN maksājums jāveic līdz nākamā mēneša beigām.
Tas nozīmē:
Q1 — līdz 30. aprīlim,
Q2 — līdz 31. jūlijam,
Q3 — līdz 31. oktobrim,
Q4 — līdz nākamā gada 31. janvārim.
Deklarācija jāiesniedz arī tad, ja attiecīgajā periodā nav bijuši OSS darījumi — tādā gadījumā iesniedz nulles deklarāciju.
Vai OSS deklarācija aizstāj Latvijas PVN deklarāciju?
Nē.
OSS deklarācija ir atsevišķa no parastās Latvijas PVN deklarācijas.
Latvijas PVN deklarācijā tiek uzrādīti darījumi atbilstoši Latvijas PVN normatīvajiem aktiem, savukārt OSS deklarācijā tiek apkopoti OSS režīmā deklarējamie pārrobežu B2C darījumi.
Tāpēc grāmatvedības sistēmā jāspēj atsevišķi identificēt vismaz:
pircēja valsti,
darījuma veidu,
apliekamo vērtību,
piemēroto PVN likmi,
aprēķināto PVN,
darījuma periodu.
Bez šādas datu struktūras OSS deklarācijas sagatavošana pie lielāka darījumu skaita kļūst sarežģīta.
Vai OSS var izmantot pirms 10 000 EUR sasniegšanas?
Jā.
Pārdevējs var izvēlēties piemērot vispārējo galamērķa principu arī tad, ja 10 000 EUR robeža vēl nav sasniegta.
Taču šāda izvēle nav izmantojama tikai vienam atsevišķam darījumam un pēc tam brīvi maināma.
Eiropas Komisija norāda, ka, izvēloties piemērot pircēja valsts darījuma vietas noteikumus pirms 10 000 EUR robežas sasniegšanas, izvēle ir saistoša vismaz divus kalendāros gadus.
Tāpēc pirms brīvprātīgas OSS izmantošanas ir lietderīgi izvērtēt sagaidāmo pārdošanas apjomu un administratīvās sekas.
Vai 10 000 EUR robežu skaita katrai valstij atsevišķi?
Nē.
Tā ir kopēja ES robeža attiecīgajiem darījumiem.
Ja Latvijas uzņēmums pārdod:
3 000 EUR uz Lietuvu,
3 000 EUR uz Vāciju,
2 500 EUR uz Franciju,
2 000 EUR uz Nīderlandi,
kopējā summa ir 10 500 EUR.
Nav nozīmes tam, ka nevienā atsevišķā valstī nav sasniegti 10 000 EUR.
Tiek vērtēta kopējā attiecīgā pārrobežu B2C tālpārdošana un attiecīgie TBE pakalpojumi.
Kā ir ar digitālajiem produktiem?
Digitāls produkts ne vienmēr PVN izpratnē automātiski ir elektroniski sniegts pakalpojums.
Jāvērtē faktiskā pakalpojuma būtība.
Elektroniski sniegtam pakalpojumam raksturīga augsta automatizācijas pakāpe un minimāla cilvēka iesaiste.
VID norāda, ka, sniedzot elektroniski sniegtus pakalpojumus citas ES dalībvalsts privātpersonām, 10 000 EUR robežas noteikšanā šie darījumi tiek summēti kopā ar attiecīgajiem ES preču tālpārdošanas darījumiem.
Ja robeža tiek pārsniegta, pakalpojuma sniegšanas vieta parasti kļūst par patērētāja valsti.
Arī šādiem darījumiem OSS var būt būtisks instruments.
B2B un B2C nedrīkst sajaukt
OSS galvenokārt ir e-komercijas B2C instruments.
Ja Latvijas uzņēmums sniedz pakalpojumu citā ES valstī reģistrētam PVN maksātājam, jāvērtē B2B pakalpojumu sniegšanas vietas un reverse charge noteikumi.
Tā nav tā pati situācija, kas preces pārdošana Vācijas privātpersonai.
Tāpēc pirms PVN likmes noteikšanas jānoskaidro ne tikai klienta valsts, bet arī klienta PVN statuss.
E-komercijas sistēmā B2B un B2C darījumu automātiska sajaukšana var radīt gan nepareizu PVN likmi, gan nepareizu deklarēšanu.
Etsy vai Shopify PVN automātika neatceļ pārdevēja atbildību
E-komercijas platformas var nodrošināt dažādus PVN aprēķināšanas mehānismus, taču tas nenozīmē, ka pārdevējam vairs nav jāanalizē savi darījumi.
Jānoskaidro, vai konkrētajā darījumā platforma darbojas tikai kā starpnieks vai PVN vajadzībām konkrētajā situācijā tiek uzskatīta par preču piegādātāju.
Eiropas Savienības e-komercijas PVN noteikumos noteiktos gadījumos elektroniskā platforma pati var kļūt par tā saukto deemed supplier jeb uzskatāmo piegādātāju. Tas īpaši attiecas uz noteiktiem darījumiem ar ārpus ES esošiem pārdevējiem un importētām precēm.
Tāpēc platformas pārskatā redzamais PVN ir jāsaprot pēc darījuma būtības, nevis tikai jāiegrāmato kā atsevišķa summa.
Plašāk par e-komercijas darījumu struktūru lasiet mūsu rakstā “E-komercijas grāmatvedība Latvijā: kas jāzina Etsy, Shopify un interneta veikalu īpašniekiem”.
Kas ir IOSS?
IOSS jeb Import One Stop Shop nav tas pats, kas Savienības OSS.
IOSS paredzēts noteiktai no trešajām valstīm importētu preču tālpārdošanai, ja sūtījuma faktiskā vērtība nepārsniedz 150 EUR.
IOSS gadījumā PVN var tikt iekasēts jau pirkuma brīdī, tādējādi noteiktos gadījumos novēršot situāciju, kad patērētājam PVN jāmaksā, saņemot sūtījumu.
IOSS taksācijas periods ir viens mēnesis, savukārt Savienības OSS deklarāciju iesniedz reizi ceturksnī.
Kādi dati nepieciešami OSS grāmatvedībai?
Lai OSS uzskaiti varētu sagatavot korekti, e-komercijas sistēmai jāspēj identificēt katru darījumu ne tikai pēc pasūtījuma numura, bet arī pēc pircēja valsts un piemērotā PVN.
Praktiskai kontrolei ieteicams regulāri salīdzināt tikai vienu pamatķēdi:
- pasūtījums → pircēja valsts → B2B/B2C statuss → prece vai pakalpojums → apliekamā vērtība → valsts PVN likme → aprēķinātais PVN → platformas maksājums → banka → grāmatvedība → OSS deklarācija.
Ja šī ķēde ir izsekojama, iespējams pārbaudīt gan grāmatvedības ieņēmumus, gan PVN.
Etsy pārdevējiem šos datus vērts salīdzināt arī ar informāciju, ko platforma par pārdevēju un viņa darījumiem sniedz VID. Plašāk lasiet mūsu rakstā “Etsy DAC7: ko par pārdevējiem un darījumiem saņem VID?”.
Cik ilgi jāglabā OSS uzskaites dati?
Eiropas Komisijas OSS informācijā norādīts, ka OSS vajadzībām nepieciešamā uzskaite jāglabā 10 gadus, lai nepieciešamības gadījumā nodokļu administrācijas varētu pārbaudīt deklarētos darījumus.
Tāpēc nepietiek saglabāt tikai ceturkšņa OSS deklarāciju.
Jāsaglabā arī dati, uz kuru pamata deklarācija sagatavota.
Biežākās kļūdas PVN e-komercijā
Tipiskas problēmas rodas, ja 10 000 EUR tiek kļūdaini uztverts kā Latvijas PVN reģistrācijas slieksnis, pārdošana katrai valstij tiek vērtēta atsevišķi, netiek nodalīti B2B un B2C klienti, netiek analizētas ārvalstu platformu komisijas vai visi digitālie produkti automātiski tiek klasificēti vienādi.
Problēmas rada arī situācija, kad uzņēmums sāk piemērot galamērķa valsts PVN, bet grāmatvedības sistēmā nav iespējams sagatavot pārdošanas sadalījumu pa valstīm un PVN likmēm.
OSS šādu uzskaites problēmu pats par sevi neatrisina.
OSS ir deklarēšanas mehānisms — pareiziem darījumu datiem jābūt uzņēmuma uzskaitē jau pirms deklarācijas sagatavošanas.
Kopsavilkums
PVN e-komercijā nevar noteikt tikai pēc uzņēmuma kopējā apgrozījuma.
Jāanalizē darījuma būtība, pircēja statuss, pircēja valsts, preču kustība, platformas loma un uzņēmuma saņemtie ārvalstu pakalpojumi.
10 000 EUR robeža attiecas uz noteiktiem ES pārrobežu B2C darījumiem un nav tas pats, kas Latvijas 50 000 EUR vispārējais PVN reģistrācijas slieksnis.
Pārsniedzot attiecīgo 10 000 EUR robežu, preču tālpārdošanā PVN parasti jāpiemēro pēc pircēja valsts noteikumiem. OSS ļauj šo PVN deklarēt vienā valstī, nevis veikt atsevišķas PVN reģistrācijas visās patēriņa valstīs.
Savukārt ārvalstu platformas komisijas var radīt PVN reģistrācijas pienākumu pat tad, ja pārdošanas apgrozījums vēl ir ļoti mazs.
Tieši tāpēc PVN e-komercijā jāplāno pirms pārdošanas apjoma pieauguma, nevis pēc tam, kad platforma vai VID jau norāda uz neatbilstībām.
Nepieciešama palīdzība ar PVN un OSS e-komercijā?
ADVICE AAT palīdz uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem izvērtēt e-komercijas PVN piemērošanu, OSS reģistrācijas nepieciešamību, ārvalstu platformu komisiju PVN un pārrobežu darījumu uzskaiti.
Ja uzņēmums pārdod Etsy, Shopify, savā interneta veikalā vai citā platformā pircējiem vairākās valstīs, PVN modeli vēlams sakārtot pirms pārdošanas apjoms kļūst liels un darījumu vēsturi nākas rekonstruēt.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai OSS reģistrācija ir obligāta?
OSS režīma izmantošana pati par sevi nav obligāta. Taču, ja darījuma vieta ir cita ES dalībvalsts, pārdevējam jānodrošina attiecīgās valsts PVN piemērošana. OSS ir veids, kā šo pienākumu izpildīt bez atsevišķas PVN reģistrācijas katrā patēriņa valstī.
Vai līdz 10 000 EUR varu vienmēr piemērot Latvijas PVN?
Ne vienmēr. 10 000 EUR robežai ir konkrēti piemērošanas nosacījumi. Tā attiecas uz noteiktiem ES iekšējās preču tālpārdošanas un TBE pakalpojumu darījumiem, ja pārdevējs ir izveidots tikai vienā dalībvalstī un izpildās pārējie normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi.
Vai 10 000 EUR robežu skaita katrai valstij atsevišķi?
Nē. Tā ir kopējā attiecīgo pārrobežu darījumu summa visā Eiropas Savienībā.
Vai OSS attiecas arī uz Etsy pārdevējiem?
Jā, ja Etsy pārdevējs savā vārdā veic darījumus, kuri ietilpst OSS piemērošanas jomā. Taču katrā situācijā jānosaka platformas loma un konkrētā darījuma PVN režīms.
Vai Etsy komisija var radīt PVN reģistrācijas pienākumu?
Jā. VID 2026. gada skaidrojumā norāda, ka Etsy komisiju, reklāmas vai citu maksas platformas pakalpojumu saņemšana no ārvalsts uzņēmuma var radīt pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms pakalpojuma saņemšanas.
Vai īpašā PVN reģistrācijas kārtība un OSS ir viens un tas pats?
Nē. Īpašā PVN reģistrācijas kārtība saskaņā ar PVN likuma 139.2 pantu un OSS ir divi atšķirīgi režīmi ar atšķirīgiem mērķiem.
Vai OSS deklarācija jāiesniedz katru mēnesi?
Savienības OSS deklarāciju iesniedz reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša beigām. Savukārt IOSS deklarācijas periods ir viens mēnesis.
Par autoru
Raimonds Baumanis
Diplomēts grāmatvedis, ADVICE AAT, SIA valdes loceklis
Raimonds Baumanis ir diplomēts grāmatvedis ar praktisku pieredzi ārpakalpojuma grāmatvedībā, nodokļu piemērošanā, e-komercijas darījumu uzskaitē un pārrobežu darījumos.
Ikdienā strādā ar uzņēmumu grāmatvedības, PVN, finanšu uzskaites un nodokļu jautājumiem dažādās nozarēs, tostarp e-komercijā.
Izmantotie avoti
Raksta sagatavošanā izmantota Valsts ieņēmumu dienesta aktuālā informācija par PVN, ārvalstu interneta platformām un OSS/IOSS, Pievienotās vērtības nodokļa likums, kā arī Eiropas Komisijas informācija par One Stop Shop sistēmu.
Informācija sagatavota atbilstoši raksta publicēšanas brīdī — 2026. gada oktobrī — spēkā esošajam regulējumam un pieejamajiem VID un Eiropas Komisijas skaidrojumiem.
Rakstam ir informatīvs raksturs. PVN piemērošana konkrētā situācijā jāvērtē atbilstoši faktiskajiem darījuma apstākļiem.