183 dienu noteikums darba devēju praksē bieži tiek interpretēts pārāk vienkāršoti. Nereti tiek pieņemts, ka, ja darbinieks Latvijā uzturas mazāk par 183 dienām, Latvijā nodokļu pienākumu nav. Tas nav precīzi. 183 dienu kritērijs ir būtisks, taču tas jāvērtē kopā ar rezidences statusu, darba veikšanas vietu, darba devēja statusu un piemērojamās nodokļu konvencijas noteikumiem. Latvijas nodokļu sistēmā šis jautājums izriet galvenokārt no likuma “Par nodokļiem un nodevām”, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un VID metodiskajiem skaidrojumiem par nerezidenta algota darba ienākumu.
Jau sākumā ir svarīgi atdalīt divus jautājumus. Pirmais ir personas nodokļu rezidence. Otrais ir konkrēta algota darba ienākuma aplikšana Latvijā. Šie jautājumi ir saistīti, bet nav identiski. Tādēļ 183 dienu noteikums nav izmantojams kā automātiska formula ar vienu rezultātu visās situācijās. Šie jautājumi praksē bieži ir saistīti arī ar nodokļiem par nerezidentu no ES Latvijā.
Kāpēc 183 dienu noteikums tiek pārprasts
Visizplatītākā kļūda ir pieņēmums, ka “mazāk par 183 dienām Latvijā” vienmēr nozīmē “Latvijā nodokļu nav”. Patiesībā 183 dienu tests kalpo vismaz diviem atšķirīgiem mērķiem. Pirmkārt, tas tiek izmantots rezidences statusa noteikšanai saskaņā ar Latvijas iekšējiem normatīvajiem aktiem. Otrkārt, līdzīgs princips dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanas konvencijās tiek izmantots, lai vērtētu, vai konkrētā valsts drīkst aplikt ar nodokli algota darba ienākumu. Tie nav identiski jautājumi.
VID metodiskajā materiālā par nerezidenta algota darba ienākumu ir skaidrots, ka konvencijā paredzētais atbrīvojums no nodokļa Latvijā parasti nav balstīts tikai uz 183 dienu slieksni. Nozīme ir arī tam, kas izmaksā atlīdzību un vai atlīdzības izmaksas neuzņemas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze Latvijā. Tātad darba devējam nepietiek pārbaudīt vienīgi uzturēšanās dienu skaitu.
183 dienas rezidences statusa noteikšanai
Likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka fizisko personu uzskata par rezidentu, ja tās deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, ja tā uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai ja persona ir Latvijas pilsonis, ko ārvalstīs nodarbina Latvijas valdība. Tas nozīmē, ka runa nav tikai par kalendāro gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tieši šī “jebkura 12 mēnešu perioda” loģika praksē bieži tiek novērtēta par zemu.
Praksē tas ir īpaši svarīgi darbiniekiem, kuri Latvijā ierodas gada otrajā pusē vai strādā projektos, kas aptver divus kalendāros gadus. Šādās situācijās kļūdains vērtējums rodas tieši tad, ja uzņēmums analizē tikai kalendārā gada robežas, nevis pilnu 12 mēnešu periodu. Arī VID publiskajā informācijā rezidences statusa noteikšana ir skaidrota tieši šādā veidā.
Darba veikšanas vieta ir tikpat svarīga kā dienu skaits
Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā ietilpst arī ienākums no algota darba, kas veikts Latvijas Republikā. Tas nozīmē, ka faktiskā darba veikšanas vieta ir centrāls kritērijs. Ja nerezidents darbu faktiski veic Latvijā, Latvijai var būt tiesības aplikt šo ienākumu ar nodokli, ja vien piemērojamā nodokļu konvencija neparedz citādi.
Tieši šeit rodas viena no nozīmīgākajām praktiskajām kļūdām: darba devējs koncentrējas tikai uz uzturēšanās dienām, bet nepietiekami izvērtē to, kur darbs patiesībā tiek veikts. Tādēļ 183 dienu noteikumu nevar skatīt atrauti no faktiskās darba izpildes vietas. Šī loģika ir cieši saistīta arī ar rakstā aplūkoto A1 sertifikāts darbam citā ES valstī , jo pārrobežu darba situācijās nodokļu un sociālās apdrošināšanas izvērtējums bieži notiek paralēli.
Kad ar mazāk nekā 183 dienām Latvijā tomēr nepietiek
Dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanas konvencijās algota darba ienākuma aplikšanai parasti tiek izmantota loģika, ka ienākums var nebūt apliekams darba veikšanas valstī tikai tad, ja vienlaikus izpildās vairāki nosacījumi. Viens no tiem var būt uzturēšanās mazāk nekā 183 dienas noteiktā periodā, taču ar to vien nepietiek. Ja atlīdzību izmaksā darba devējs darba veikšanas valstī vai atlīdzību sedz pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī, nodokļu pienākums tajā var tomēr rasties. VID metodiskais materiāls šo skaidro tieši nerezidenta algota darba ienākuma kontekstā.
Tāpēc darba devējam būtu kļūdaini balstīt visu izvērtējumu tikai uz jautājumu “vai 183 dienas ir sasniegtas”. Pareizais jautājums ir plašāks: vai konkrētajā situācijā Latvijai saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem un piemērojamo konvenciju ir tiesības aplikt konkrēto darba ienākumu ar nodokli.
Kur šeit parādās Ministru kabineta noteikumi
Šajā tēmā galvenais materiāltiesiskais pamats ir likumi un nodokļu konvencijas, tomēr praktiskās piemērošanas jautājumos nozīme ir arī Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Šie noteikumi ir svarīgi, piemēram, gadījumos, kad persona strādā ārvalstu darba devēja labā un algas nodokļa aprēķināšana vai deklarēšana jāveic pašai personai vai jāievēro īpaša reģistrēšanās un pārskatu sniegšanas kārtība. Oficiālajā noteikumu tekstā ir atrodami arī piemēri par nerezidenta algota darba ienākumu un A1 sertifikāta ietekmi uz sociālo iemaksu režīmu.
Tas nozīmē, ka MK noteikumi šeit nav galvenais avots, no kura izriet pats 183 dienu princips, bet tie ir nozīmīgi, lai korekti saprastu praktisko nodokļa piemērošanas un administrēšanas kārtību. Arī VID 2026. gada metodisko materiālu katalogā šis nerezidenta algota darba materiāls ir norādīts kā aktuāls.
Nerezidents, rezidents un dubultā rezidence
Sarežģītākās situācijas rodas tad, ja persona pēc vienas valsts noteikumiem var tikt uzskatīta par rezidentu vienā valstī, bet pēc otras valsts noteikumiem — arī otrā valstī. Šādās situācijās jāvērtē nodokļu konvencijas kritēriji, lai noteiktu, kurai valstij ir noteicošā rezidences tiesība konvencijas izpratnē. Vēsturiskajos metodiskajos norādījumos par nerezidentu ienākuma aplikšanu šī pieeja ir skaidri aprakstīta.
Tas nozīmē, ka 183 dienu sliekšņa sasniegšana pati par sevi vēl neatrisina visus jautājumus. Tā var būt tikai pazīme, ka nepieciešams padziļināts izvērtējums par rezidences statusu, darba ienākuma aplikšanu un piemērojamo konvenciju. Ja nepieciešams individuāls izvērtējums, noder profesionālas nodokļu konsultācijas.
Biežākās kļūdas darba devēju praksē
Pirmā kļūda ir uzskatīt, ka 183 dienu noteikums automātiski atrisina visu nodokļu izvērtējumu. Otrā kļūda ir nešķirt rezidences noteikšanu no algota darba ienākuma aplikšanas saskaņā ar nodokļu konvenciju. Trešā kļūda ir neanalizēt, kas faktiski sedz atlīdzību un vai Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības. Ceturtā kļūda ir neņemt vērā, ka 183 dienu periods tiek vērtēts jebkurā 12 mēnešu periodā, nevis tikai viena kalendārā gada ietvaros. Šie secinājumi izriet no likuma “Par nodokļiem un nodevām”, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, MK noteikumiem Nr. 899 un VID metodiskajiem skaidrojumiem.
Noslēgumā
183 dienu noteikums ir svarīgs, bet tas nav pietiekams kā vienīgais kritērijs. Darba devējam, kurš nodarbina ES nerezidentu vai plāno darbinieka darbu Latvijā, jāvērtē vismaz četri elementi: personas rezidences statuss, dienu skaits Latvijā, faktiskā darba veikšanas vieta un piemērojamās nodokļu konvencijas noteikumi par algota darba ienākumu. Tikai šāda pieeja ļauj korekti noteikt, vai Latvijā rodas algas nodokļa pienākums. Ja rodas šaubas par konkrēto situāciju, pirms darba uzsākšanas vai atlīdzības izmaksas ieteicams izvērtējumu veikt savlaicīgi — sazinieties ar mums .
Normatīvais pamats
- Likums “Par nodokļiem un nodevām” — rezidences statusa noteikšana un 183 dienu kritērijs.
- Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” — nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums un algota darba ienākums Latvijā.
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” — praktiskā piemērošanas kārtība.
- VID metodiskais materiāls “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam” — aktuāls metodiskais skaidrojums.
Autors: Raimonds Baumanis
SIA “ADVICE AAT” ārpakalpojuma grāmatvedības sabiedrības valdes loceklis ar praktisku pieredzi grāmatvedības, nodokļu piemērošanas un pārrobežu nodarbinātības jautājumos. Ikdienā konsultē uzņēmumus par nodokļu riskiem, darba samaksas jautājumiem un dokumentu atbilstību Latvijas normatīvo aktu prasībām.