A1 sertifikāts praksē bieži tiek uztverts kā formāls dokuments darbinieka nosūtīšanai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Tomēr tā nozīme ir daudz plašāka: tas apliecina, kuras valsts sociālās drošības tiesību akti personai ir piemērojami, un līdz ar to nosaka arī to, kurā valstī jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tieši šajā punktā darba devēji praksē kļūdās visbiežāk.
Darba devējam A1 jautājums jāvērtē kopā ar plašāku regulējumu par nodokļiem par nerezidentu no ES Latvijā. Tomēr šāds skatījums ir pārāk šaurs. ES sociālās drošības koordinācijas pamatideja ir tāda, ka persona vienlaikus ir pakļauta tikai vienas valsts sociālās drošības sistēmai. Vispārējā gadījumā tā ir valsts, kurā darbs faktiski tiek veikts, savukārt A1 sertifikāts kalpo kā pierādījums tam, kuras valsts tiesību akti konkrētajā situācijā ir piemērojami.
A1 sertifikāts tādēļ nav “atļauja” darbam citā valstī un nav arī vienkārša formalitāte komandējuma dokumentu mapē. Tas ir dokuments, kas apliecina, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba devējam tas nozīmē ļoti praktisku secinājumu: A1 jautājums jāvērtē nevis pēc tā, kā uzņēmums situāciju nosauc iekšēji, bet pēc faktiskajiem nodarbinātības apstākļiem.
Kad A1 sertifikāts parasti ir nepieciešams
Klasiskākā situācija ir darbinieka nosūtīšana darbam citā dalībvalstī. Šādā gadījumā darbinieks uz noteiktu laiku var palikt pakļauts nosūtītājvalsts sociālās drošības sistēmai, ja paredzamais darba ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un viņš netiek nosūtīts, lai aizstātu citu nosūtītu personu. Tieši šī situācija praksē visbiežāk tiek saistīta ar A1 sertifikātu.
Tomēr ar atsauci uz 24 mēnešu termiņu vien nepietiek. VSAA skaidro, ka nosūtīšanas gadījumā tiek vērtēts arī tas, vai starp darba devēju un darbinieku visā periodā saglabājas tieša saikne un vai darba devējs Latvijā patiešām veic saimniecisko darbību. Tātad A1 sertifikāta izsniegšana nav automātiska tikai tādēļ vien, ka plānotais darba ilgums iekļaujas divu gadu periodā.
VSAA norāda arī konkrētus kritērijus, pēc kuriem vērtē, vai darba devējs Latvijā veic būtisku saimniecisko darbību. Tiek skatīta uzņēmuma reģistrētā biroja un administrācijas vieta, darbinieku skaits Latvijā un citā dalībvalstī, vieta, kur pieņemti darbā nosūtītie darbinieki, vieta, kur noslēgta lielākā daļa līgumu ar klientiem, realizēto līgumu skaits, kā arī uzņēmuma apgrozījums iepriekšējos 12 mēnešos Latvijā un citā dalībvalstī. VSAA skaidro, ka 25% no kopējā apgrozījuma Latvijā var būt pietiekams kritērijs, taču tas nav vienīgais vērtējamais elements.
Vai A1 sertifikāts tiešām ir “tikai uz 24 mēnešiem”?
Praksē bieži dzirdams apgalvojums, ka A1 sertifikāts “der tikai divus gadus”. Šāds formulējums nav pietiekami precīzs. Pareizāk būtu norādīt, ka klasiskajā nosūtīšanas situācijā uz A1 formas var norādīt periodu līdz 24 mēnešiem. Ja nosūtīšanas periods ir ilgāks vai to nepieciešams pagarināt, darba devējs var lūgt pagarinājumu, taču tas netiek piešķirts automātiski un ir atkarīgs no iesaistīto valstu iestāžu savstarpējas vienošanās.
Tādēļ 24 mēneši nav uztverami kā mehānisks “beigu datums” jebkurā situācijā, taču vienlaikus tie nav arī tikai formāls orientieris. Ja jau sākotnēji ir skaidrs, ka darbs ārvalstī būs ilgstošs, sociālās drošības režīms jāizvērtē savlaicīgi, nevis pēc tam, kad darbinieks jau faktiski uzsācis darbu citā valstī.
A1 sertifikāts nav attiecināms tikai uz nosūtītiem darbiniekiem
A1 sertifikāts var būt nepieciešams arī tad, ja persona strādā divās vai vairākās dalībvalstīs vienlaikus vai pārmaiņus. VSAA skaidro, ka šādās situācijās jānosaka dalībvalsts, ar kuru persona ir visciešāk saistīta, un tikai pēc tam var noteikt, kur jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas attiecas ne tikai uz klasiskām pārrobežu profesijām, bet arī uz citiem nodarbinātības modeļiem, kuros darbs faktiski tiek veikts vairāk nekā vienā valstī.
Darbinieku gadījumā izšķirošs ir jautājums, vai būtiska darbības daļa tiek veikta dzīvesvietas valstī. Ja tā tiek veikta dzīvesvietas valstī, persona var palikt sociāli apdrošināta šajā valstī. Savukārt, ja būtiska darbības daļa dzīvesvietas valstī netiek veikta, piemērojamās valsts noteikšana parasti saistīta ar darba devēja juridisko adresi vai uzņēmējdarbības vietu, kas personu nodarbina.
VSAA šeit sniedz arī praktisku orientieri: lai noteiktu, vai persona dzīvesvietas dalībvalstī veic būtisku darbības daļu, ņem vērā darba laiku un/vai atalgojumu. Ja mazāk nekā 25% no darba laika ir pavadīti dzīvesvietas dalībvalstī un/vai mazāk nekā 25% no atalgojuma ir iegūti šajā valstī, tas norāda, ka persona neveic būtisku darbības daļu attiecīgajā dalībvalstī.
Tieši tāpēc arī attālināts darbs no citas ES dalībvalsts nav tikai darba organizācijas jautājums. Ja darbinieks ilgstoši strādā no citas valsts, darba devējam var rasties pienākums pārskatīt līdzšinējo pieeju sociālajām iemaksām un izvērtēt, vai konkrētajai situācijai nav nepieciešams A1 sertifikāts.
Komandējums nav tas pats, kas nosūtīšana, bet A1 var būt vajadzīgs arī tad
Praksē bieži tiek jaukti divi jēdzieni — darbinieka nosūtīšana un komandējums. ES skaidrojums norāda, ka īsi braucieni uz konferencēm, sanāksmēm, izstādēm vai apmācībām paši par sevi nav uzskatāmi par posted worker situācijām, jo darbinieks neierodas uzņemošajā valstī, lai sniegtu tur pakalpojumu. Taču sociālās drošības ziņā arī šādos braucienos darba devējam, ciktāl iespējams, iepriekš jāinformē uzņemošās valsts iestādes un jāpieprasa A1 forma.
Tas nozīmē, ka kļūdaina ir ne tikai pieeja “katram ārzemju braucienam noteikti vajag A1”, bet arī pretēja pieeja — “ja tas ir tikai komandējums, A1 nav vajadzīgs”. Jāvērtē konkrētais brauciena mērķis un sociālās drošības režīms, nevis tikai iekšējais dokumenta nosaukums uzņēmumā.
Kurš pieprasa A1 sertifikātu un kad tas jādara
VSAA norāda, ka A1 sertifikātu izsniedz gadījumos, kad saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 personai ir piemērojami Latvijas tiesību akti. VSAA izsniegtais A1 ir derīgs līdz sertifikātā norādītajam datumam vai līdz brīdim, kad tas atsaukts vai pasludināts par spēkā neesošu.
No praktiskā viedokļa īpaši svarīgs ir iesniegšanas laiks. VSAA lūdz iesniegumu A1 sertifikāta saņemšanai iesniegt četras nedēļas pirms darba uzsākšanas citā valstī. Savukārt ES līmeņa skaidrojums paredz, ka darba devējam A1 jāpieprasa pirms nosūtīšanas perioda sākuma.
Atsevišķa uzmanība jāpievērš pagātnes periodiem. VSAA skaidro, ka A1 sertifikāts principā jāpieprasa nākotnes periodam, bet gadījumi, kuros tas nepieciešams par atpakaļejošu periodu, tiek izskatīti atsevišķi. Šādās situācijās VSAA būs jālūdz nodarbinātības dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišana.
Biežākās kļūdas darba devēju praksē
Pirmā kļūda ir A1 sertifikātu uztvert kā tehnisku pielikumu komandējuma dokumentiem. Otrā — kļūdaini pieņemt, ka jebkurā darbā ārvalstī automātiski saglabājas Latvijas sociālās iemaksas. Trešā — koncentrēties tikai uz 24 mēnešu termiņu, neizvērtējot citus priekšnoteikumus. Ceturtā — ignorēt darbu vairākās dalībvalstīs vai ilgstošu attālinātu darbu no ārvalstīm, lai gan tieši šajās situācijās sociālās drošības režīms praksē tiek novērtēts par zemu.
Papildu risks rodas tad, ja darba devējs balstās tikai uz darba līguma formulējumu, nevis uz faktisko darba izpildes modeli. Sociālās drošības koordinācijas noteikumu piemērošanā izšķiroša ir reālā situācija: kur darbs tiek veikts, kādā apjomā tas tiek veikts dažādās valstīs un vai darba devējam ir reāla saimnieciskā saikne ar Latviju.
Noslēgumā
A1 sertifikāts nav tikai tehnisks dokuments darbam ārvalstīs. Tas ir būtisks pierādījums tam, kuras valsts sociālās drošības tiesību akti konkrētajā situācijā ir piemērojami. Tādēļ darba devējam pirms darbinieka nosūtīšanas, ilgstoša attālinātā darba vai darba organizēšanas vairākās dalībvalstīs vispirms jānoskaidro pareizais tiesiskais režīms un tikai pēc tam jāvērtē sociālo iemaksu pienākumi. Pretējā gadījumā kļūda parasti atklājas nevis dokumentu apritē, bet pašā iemaksu piemērošanā.
Autors: Raimonds Baumanis
SIA “ADVICE AAT” grāmatvedības ārpakalpojuma sabiedrības valdes loceklis ar praktisku pieredzi grāmatvedības, nodokļu piemērošanas un pārrobežu nodarbinātības jautājumos. Ikdienā konsultē uzņēmumus par nodokļu riskiem, darba samaksas jautājumiem un dokumentu atbilstību Latvijas normatīvo aktu prasībām. Ja nepieciešams individuāls situācijas izvērtējums, noder profesionālas nodokļu konsultācijas.