PVN ES darījumos: kā pareizi noteikt PVN piemērošanu?

Darījumos ar citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumiem viens no biežākajiem jautājumiem ir šķietami vienkāršs:

“Kādu PVN likmi norādīt rēķinā?”

Tomēr profesionālā PVN analīzē tas nav pirmais jautājums.

Pareiza PVN ES darījumos piemērošana sākas ar paša darījuma izvērtēšanu. Vispirms jānosaka, kas ir darījuma puses, vai tiek pārdota prece vai sniegts pakalpojums, kur atrodas darījuma vieta PVN vajadzībām un kurš ir atbildīgs par PVN aprēķināšanu.

Tikai pēc tam var noteikt, vai darījumam piemērojams Latvijas PVN, 0% PVN likme, reverse charge jeb nodokļa apgrieztā maksāšana, atbrīvojums no PVN vai cits režīms.

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa sistēma ir daļa no Eiropas Savienības kopējās PVN sistēmas. Tās pamatu veido Padomes Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

Tas nozīmē, ka katrai dalībvalstij ir savas PVN likmes, deklarācijas un administratīvās procedūras, bet būtiskākie pārrobežu PVN principi Eiropas Savienībā ir harmonizēti.

1. PVN ES darījumos vispirms jānosaka — prece vai pakalpojums

Pirmais jautājums ir:

Ko uzņēmums faktiski pārdod?

PVN piemērošanas noteikumi precēm un pakalpojumiem būtiski atšķiras.

Par precēm var uzskatīt, piemēram, iekārtas, apģērbu, rezerves daļas, pārtikas produktus, mēbeles un ražošanas materiālus.

Savukārt pakalpojumi var būt konsultācijas, grāmatvedības pakalpojumi, programmēšana, reklāma, dizains, juridiskie pakalpojumi vai mārketings.

Preču darījumos viena no svarīgākajām pazīmēm ir preču faktiskā fiziskā kustība.

Savukārt pakalpojumiem vispirms jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta PVN vajadzībām.

Šī atšķirība ir viens no svarīgākajiem sākuma punktiem, analizējot PVN ES darījumos.

2. Kas ir pircējs — uzņēmums vai privātpersona?

Nākamais jautājums ir klienta statuss.

Starptautiskajā PVN praksē izmanto divus būtiskus jēdzienus:

B2B — Business to Business — darījums starp uzņēmumiem vai citiem nodokļa maksātājiem.

B2C — Business to Consumer — darījums ar privātpersonu vai citu personu, kura konkrētajā darījumā nav uzskatāma par nodokļa maksātāju.

Šī atšķirība ir īpaši būtiska pakalpojumu sniegšanā, jo B2B un B2C darījumiem var būt atšķirīga pakalpojuma sniegšanas vieta.

3. B2B pakalpojumiem pakalpojuma sniegšanas vieta parasti ir klienta valstī

Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. pants paredz vispārīgu principu — ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta parasti ir pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta.

Šis princips izriet arī no Padomes Direktīvas 2006/112/EK 44. panta.

Piemērs

Latvijas SIA sniedz IT konsultāciju Vācijas uzņēmumam.

Pakalpojuma sniedzējs atrodas Latvijā.

Klients atrodas Vācijā.

Darījums ir B2B.

Pēc vispārīgā noteikuma pakalpojuma sniegšanas vieta ir Vācija.

Ja Latvijas uzņēmumam Vācijā nav attiecīgas pastāvīgās iestādes un ir izpildīti citi normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi, PVN parasti aprēķina Vācijas uzņēmums ar reverse charge jeb nodokļa apgrieztās maksāšanas mehānismu.

Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmums nevar automātiski piemērot Latvijas PVN tikai tāpēc, ka pats ir Latvijas PVN maksātājs.

4. B2C pakalpojumiem vispārīgais princips ir citāds

Ja pakalpojums tiek sniegts privātpersonai, vispārīgais princips paredz, ka pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma sniedzēja valsts.

Latvijas uzņēmumam tas parasti nozīmētu Latviju.

Tomēr svarīgs ir vārds:

“parasti”.

PVN regulējumā ir vairāki īpaši noteikumi, kas var mainīt pakalpojuma sniegšanas vietu.

Tas var attiekties, piemēram, uz nekustamā īpašuma pakalpojumiem, transportu, transportlīdzekļu nomu, pasākumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikācijām un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.

Tāpēc, izvērtējot PVN ES darījumos, pēc vispārīgā noteikuma vienmēr jāpārbauda, vai konkrētajam pakalpojumam nav piemērojams īpašs noteikums.

5. Nekustamais īpašums — tipisks īpašā noteikuma piemērs

Pieņemsim, ka Latvijas uzņēmums sniedz arhitektūras vai būvniecības konsultāciju par konkrētu ēku Igaunijā.

Sākotnēji varētu šķist:

Latvijas uzņēmums → Igaunijas uzņēmums → B2B → klienta valsts.

Taču ar konkrētu nekustamo īpašumu tieši saistītiem pakalpojumiem darbojas īpašs princips.

Pakalpojuma sniegšanas vieta parasti ir valsts, kurā atrodas nekustamais īpašums.

Šajā piemērā tā ir Igaunija.

Tas ilustrē būtisku PVN analīzes principu:

vispirms jānosaka vispārīgais noteikums un pēc tam jāpārbauda, vai nav piemērojams īpašs noteikums.

6. PVN ES darījumos ar precēm — izšķiroša ir preču faktiskā kustība

Preču darījumos viens no svarīgākajiem jautājumiem ir:

No kurienes uz kurieni prece faktiski tiek transportēta?

Pieņemsim, ka Latvijas SIA pārdod preci Vācijas uzņēmumam.

Ja prece faktiski tiek transportēta:

Latvija → Vācija,

var rasties preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurai, izpildoties normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem, Latvijā var piemērot 0% PVN likmi.

Taču ar Vācijas uzņēmuma adresi rēķinā vien nepietiek.

Būtiski ir vismaz divi apstākļi.

Pirmkārt, pircējam ir jāizmanto derīgs citas ES dalībvalsts PVN maksātāja numurs.

Otrkārt, precei faktiski jābūt nosūtītai vai transportētai no Latvijas uz citu ES dalībvalsti.

Turklāt pārdevēja rīcībā jābūt dokumentiem, ar kuriem šo preču pārvietošanu iespējams pierādīt.

Praktiskā formula ir:

VAT numurs + preču faktiskā kustība + dokumentāri pierādījumi.

7. Derīgs VAT numurs automātiski nenozīmē 0% PVN

Šī ir viena no biežākajām kļūdām pārrobežu darījumos.

Pieņemsim, ka Latvijas SIA pārdod preci Vācijas uzņēmumam.

Vācijas uzņēmumam ir derīgs DE VAT numurs.

Tomēr prece paliek Latvijas noliktavā un uz Vāciju netiek transportēta.

Ar derīgu Vācijas VAT numuru vien nepietiek, lai šo darījumu kvalificētu kā preču piegādi uz citu ES dalībvalsti ar 0% PVN.

Lai piemērotu 0% PVN likmi preču piegādei ES teritorijā, būtiska ir preces faktiskā pārvietošana no vienas dalībvalsts uz citu.

Tāpēc, analizējot PVN ES darījumos, nepietiek pārbaudīt tikai to, kam prece pārdota.

Jāpārbauda arī:

kur prece faktiski nonākusi.

8. Kādi dokumenti var pierādīt preču transportēšanu?

Atkarībā no konkrētā darījuma pierādījumu kopums var ietvert rēķinu, līgumu vai pasūtījumu, CMR, pārvadātāja rēķinu, preču nodošanas un pieņemšanas dokumentu, noliktavas apliecinājumu, klienta rakstveida apliecinājumu, transporta apdrošināšanas dokumentus, maksājuma dokumentus un VIES pārbaudes rezultātu.

Svarīgs ir ne tikai viens dokuments, bet savstarpēji saskaņota darījuma dokumentu ķēde.

Praktiski tai vajadzētu ļaut izsekot darījumu:

pasūtījums → rēķins → VAT numurs → transporta dokuments → preces saņemšana → maksājums → PVN deklarācija.

Par dokumentiem un 0% PVN piemērošanas pierādījumiem detalizētāk tiks apskatīts atsevišķā šīs rakstu sērijas publikācijā.

9. Reverse charge nav tas pats, kas 0% PVN

Viena no biežākajām kļūdām, nosakot PVN ES darījumos, ir 0% PVN likmes un reverse charge jēdzienu sajaukšana.

Ja rēķinā PVN summa ir 0 EUR, tas vēl nenozīmē, ka darījumam juridiski piemērota 0% PVN likme.

Var pastāvēt vairākas atšķirīgas situācijas.

0% PVN likme var tikt piemērota, piemēram, noteiktai preču piegādei uz citu ES dalībvalsti, ja izpildīti visi normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi.

Reverse charge nozīmē, ka PVN aprēķināšanas pienākums pāriet uz darījuma saņēmēju.

Atbrīvojums no PVN nozīmē, ka konkrētajam darījumam piemērojams likumā noteikts atbrīvojums.

Savukārt situācijā, kad darījuma vieta nav Latvija, darījumam var nebūt piemērojams Latvijas PVN, jo darījuma vieta PVN vajadzībām atrodas citā valstī.

No naudas izteiksmes viedokļa rēķinā PVN visos šajos gadījumos var būt 0 EUR, tomēr juridiskā kvalifikācija ir atšķirīga.

Tas ietekmē rēķina noformēšanu, PVN deklarāciju, PVN pārskatus, ārvalstu PVN pienākumus un nodokļu riska izvērtējumu.

10. PVN ES darījumos: praktisks pārbaudes algoritms

Lai PVN ES darījumos tiktu piemērots konsekventi, ir lietderīgi izmantot vienotu darījuma pārbaudes algoritmu.

Pirms rēķina izrakstīšanas būtu secīgi jānoskaidro, kas ir darījuma puses, vai tas ir B2B vai B2C darījums, vai tiek pārdota prece vai sniegts pakalpojums, kur atrodas darījuma vieta, vai klientam ir derīgs VAT numurs un kurš konkrētajā situācijā ir atbildīgs par PVN aprēķināšanu.

Ja tiek pārdota prece, īpaši svarīga ir preču faktiskā pārvietošanās.

Ja tiek sniegts pakalpojums, jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta un jāpārbauda, vai nepiemērojas kāds īpašs noteikums.

Pēc tam jānosaka piemērojamais PVN režīms un jāizvērtē, kā darījums jāuzrāda attiecīgajās deklarācijās un pārskatos.

Atkarībā no situācijas tas var ietvert Latvijas PVN deklarāciju, PVN 1 vai PVN 2 pārskatu, OSS deklarāciju, Intrastat vai ārvalsts PVN deklarāciju.

11. Kāpēc PVN ES darījumos jāizvērtē pirms rēķina izrakstīšanas?

Kļūdaini piemērots PVN var radīt ievērojamas administratīvas un finansiālas sekas.

Tās var būt nepamatoti aprēķināts Latvijas PVN, nepamatoti piemērota 0% PVN likme, nepareizi piemērots reverse charge, nepieciešamība labot rēķinus un deklarācijas, nodokļa parāds vai PVN reģistrācijas pienākums citā dalībvalstī.

Tāpēc daudz efektīvāk ir darījumu kvalificēt pirms rēķina izrakstīšanas, nevis vēlāk labot kļūdaini noformētu darījumu ķēdi.

Praktisks piemērs

Latvijas uzņēmums izraksta rēķinu 5 000 EUR apmērā Vācijas uzņēmumam par konsultāciju pakalpojumu.

Darījumu izvērtējam secīgi.

Pirmkārt: tiek sniegts pakalpojums.

Otrkārt: klients ir uzņēmums, tātad tas ir B2B darījums.

Treškārt: pēc vispārīgā B2B noteikuma pakalpojuma sniegšanas vieta ir Vācija.

Ceturtkārt: tipiskā situācijā Vācijas uzņēmums aprēķina PVN ar reverse charge.

Rezultātā Latvijas uzņēmums šādam rēķinam automātiski nepieskaita Latvijas 21% PVN.

Tieši šāda analīzes secība būtu jāizmanto arī sarežģītākos PVN ES darījumos.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ES uzņēmuma VAT numurs automātiski nozīmē 0% PVN?

Nē.

VAT numurs ir tikai viens no darījuma izvērtēšanas elementiem.

Preču darījumos jāvērtē arī faktiskā preču kustība, transportēšanas dokumenti un citi 0% PVN piemērošanas nosacījumi.

Vai visiem pakalpojumiem ES uzņēmumiem piemēro reverse charge?

Nē.

B2B pārrobežu pakalpojumiem reverse charge ir ļoti izplatīts mehānisms, taču pastāv vairāki īpaši pakalpojuma sniegšanas vietas noteikumi.

Piemēram, īpaša kārtība var attiekties uz pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar nekustamo īpašumu.

Vai preču pārdošanai Vācijas uzņēmumam vienmēr piemēro 0% PVN?

Nē.

Lai Latvijas uzņēmums piemērotu 0% PVN likmi preču piegādei ES teritorijā, jāizpilda normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi.

Viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir faktiskā preču transportēšana no Latvijas uz citu ES dalībvalsti.

Kas ir reverse charge?

Reverse charge jeb nodokļa apgrieztā maksāšana nozīmē, ka PVN aprēķināšanas pienākums noteiktā darījumā pāriet no preču vai pakalpojumu piegādātāja uz darījuma saņēmēju.

Tipisks piemērs ir noteikti pārrobežu B2B pakalpojumi Eiropas Savienībā.

Vai VIES pārbaude ir jāsaglabā?

PVN numura pārbaude VIES sistēmā ir būtisks pārrobežu darījuma pārbaudes elements.

Praksē ir lietderīgi saglabāt pierādījumu par veikto VAT numura pārbaudi, īpaši būtiskiem vai regulāriem darījumiem.

Kopsavilkums

Pareiza PVN ES darījumos piemērošana sākas nevis ar jautājumu:

“21% vai 0%?”

Vispirms jānosaka darījuma puses, B2B vai B2C statuss, prece vai pakalpojums, darījuma vieta, VAT numurs, preču kustība, PVN maksātājs un tikai tad piemērojamais PVN režīms un deklarēšanas kārtība.

Šāda pieeja ļauj korekti izvērtēt gan vienkāršus pārrobežu darījumus, gan sarežģītākas situācijas, piemēram, ķēdes darījumus, trīsstūrveida darījumus, OSS un IOSS, e-komercijas darījumus un darījumus ar nekustamo īpašumu.

Nākamais raksts sērijā

Prece vai pakalpojums? Kāpēc PVN piemērošanā tas ir izšķiroši

Nākamajā rakstā tiks apskatīts, kā PVN vajadzībām atšķirt preci no pakalpojuma, kāpēc šī klasifikācija ietekmē darījuma vietu, kā izvērtēt kombinētus darījumus un kā rīkoties ar digitāliem produktiem.

Par autoru

Raimonds Baumanis
SIA ADVICE AAT valdes loceklis, ārpakalpojuma grāmatvedības un nodokļu jautājumu praktiķis.

Ikdienas darbā autors strādā ar uzņēmumu grāmatvedības uzskaiti, pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, pārrobežu darījumiem, darījumiem Eiropas Savienībā, e-komerciju un nodokļu deklarāciju sagatavošanu.

Rakstu sērijas “PVN darījumos ar ES un ārvalstīm” mērķis ir praktiski un saprotami skaidrot PVN piemērošanu Latvijas uzņēmumiem, sasaistot Latvijas normatīvo regulējumu ar Eiropas Savienības kopējās PVN sistēmas principiem.

Izmantotie normatīvie akti un avoti

Raksta sagatavošanā izmantoti galvenokārt Latvijas Republikas un Eiropas Savienības oficiālie normatīvie un metodiskie avoti:

Pievienotās vērtības nodokļa likums — Latvijas Republikas normatīvais regulējums par PVN piemērošanu, darījuma vietu, 0% PVN likmi, nodokļa maksātājiem un deklarēšanu. Avots: Likumi.lv.

Padomes Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu — ES PVN sistēmas pamatregulējums. Avots: EUR-Lex.

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 — īstenošanas noteikumi Direktīvai 2006/112/EK, tostarp par nodokļa maksātāju statusu, pakalpojuma sniegšanas vietu un pārrobežu darījumiem. Avots: EUR-Lex.

Eiropas Komisija — Taxation and Customs Union — skaidrojošie materiāli par VAT Directive, place of taxation, taxable persons, taxable transactions un persons liable for VAT.

VIES — VAT Information Exchange System — Eiropas Komisijas sistēma ES PVN maksātāju numuru pārbaudei.

Normatīvās informācijas aktualitāte

Rakstā izmantotais normatīvais regulējums un avoti pārbaudīti atbilstoši informācijai, kas pieejama 2026. gada oktobrī.

PVN regulējums, Eiropas Savienības tiesību akti, Latvijas normatīvie akti un nodokļu administrāciju piemērošanas prakse laika gaitā var mainīties.

Pirms būtiska, nestandarta vai sarežģīta darījuma veikšanas ieteicams pārbaudīt aktuālo normatīvo regulējumu un izvērtēt konkrētā darījuma faktiskos apstākļus.

Juridiskā atruna

Šajā publikācijā sniegtajai informācijai ir vispārīgs informatīvs raksturs un tā nav uzskatāma par individuālu nodokļu, juridisku vai grāmatvedības konsultāciju konkrētam darījumam.

Konkrēta darījuma PVN piemērošana var būt atkarīga no darījuma pušu statusa, līguma nosacījumiem, preču faktiskās kustības, pakalpojuma veida, klienta atrašanās vietas, izmantotajiem PVN maksātāja numuriem, uzņēmuma pastāvīgajām iestādēm, darījuma dokumentācijas un citiem faktiskajiem apstākļiem.

Nestandarta pārrobežu darījumus ieteicams izvērtēt individuāli pirms rēķina izrakstīšanas un darījuma deklarēšanas.