
Uzņēmumā var būt korekti sakārtota grāmatvedība, savlaicīgi iesniegtas nodokļu deklarācijas un sagatavots gada pārskats, bet vadītājam joprojām var nebūt skaidras atbildes uz būtiskiem jautājumiem:
- Kurš produkts vai pakalpojums uzņēmumam patiesībā pelna?
- Cik lielam jābūt apgrozījumam, lai nosegtu visas izmaksas?
- Vai uzņēmumam pietiks naudas nākamo trīs vai sešu mēnešu maksājumiem?
- Vai klientiem piešķirtie apmaksas termiņi nerada pārāk lielu slodzi naudas plūsmai?
- Vai uzņēmuma izmaksu struktūra ir ilgtspējīga?
- Vai cenu palielinājums par 5% būtiski uzlabotu rezultātu?
- Vai jauna darbinieka, iekārtas vai struktūrvienības izveide būs ekonomiski pamatota?
Uz šādiem jautājumiem finanšu grāmatvedības dati vieni paši ne vienmēr sniedz gatavu atbildi.
Šeit sākas vadības grāmatvedība.
Vadības grāmatvedības uzdevums ir pārvērst uzņēmuma finanšu un saimnieciskās darbības datus informācijā, kuru vadība var izmantot lēmumu pieņemšanai.
Kas ir vadības grāmatvedība?
Vadības grāmatvedība ir uzņēmuma iekšējās informācijas sistēma, kas palīdz vadībai:
- plānot;
- kontrolēt;
- analizēt;
- salīdzināt;
- prognozēt;
- pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus.
Atšķirībā no finanšu grāmatvedības vadības grāmatvedība nav orientēta galvenokārt uz ārējiem informācijas lietotājiem.
Tās galvenais lietotājs ir uzņēmuma vadība.
Vadības grāmatvedības informācija var palīdzēt gan ikdienas operatīvos jautājumos, gan ilgtermiņa lēmumos.
Piemēram:
Vai pieņemt lielu klienta pasūtījumu par zemāku cenu?
Vai izdevīgāk preci ražot pašiem vai iegādāties no cita piegādātāja?
Vai uzņēmums var atļauties iegādāties jaunu iekārtu?
Cik jāpalielina pārdošanas apjoms, lai sasniegtu vēlamo peļņu?
Šādi lēmumi jau ir vadības grāmatvedības joma.
Ar ko vadības grāmatvedība atšķiras no finanšu grāmatvedības?
Finanšu un vadības grāmatvedība izmanto daudzus no tiem pašiem sākotnējiem datiem, taču to mērķi atšķiras.
| Finanšu grāmatvedība | Vadības grāmatvedība |
|---|---|
| Atspoguļo jau notikušus darījumus | Analizē pagātni un prognozē nākotni |
| Sagatavo finanšu pārskatus | Sagatavo vadības analīzi |
| Orientēta arī uz ārējiem lietotājiem | Galvenokārt paredzēta uzņēmuma vadībai |
| Darbojas pēc noteiktām uzskaites prasībām | Var tikt pielāgota konkrētā uzņēmuma vajadzībām |
| Parasti analizē uzņēmumu kopumā | Var analizēt produktu, klientu, projektu vai struktūrvienību |
| Galvenais jautājums — kas ir noticis? | Galvenais jautājums — kāpēc tas noticis un ko darīt tālāk? |
Abi grāmatvedības veidi nav savstarpēji konkurējoši.
Tie papildina viens otru.
Finanšu grāmatvedība nodrošina datu pamatu, bet vadības grāmatvedība palīdz šos datus izmantot uzņēmuma vadīšanā.
Kāpēc ar apgrozījumu un peļņu vien nepietiek?
Viens no biežākajiem uzņēmuma darbības novērtēšanas veidiem ir salīdzināt apgrozījumu un peļņu.
Tomēr tikai šie divi rādītāji ne vienmēr sniedz pietiekamu informāciju.
Pieņemsim, ka uzņēmuma gada apgrozījums ir pieaudzis:
no 500 000 EUR līdz 650 000 EUR.
Pirmajā brīdī tas izskatās pozitīvi.
Taču vienlaikus:
- debitoru parādi pieauguši par 80 000 EUR;
- noliktavas krājumi pieauguši par 50 000 EUR;
- bruto peļņas marža samazinājusies;
- uzņēmums izmantojis papildu kredītlīniju;
- naudas atlikums bankā ir mazāks nekā iepriekšējā gadā.
Tātad apgrozījuma pieaugums pats par sevi vēl nenozīmē, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir uzlabojies.
Vadības grāmatvedības uzdevums ir paskatīties aiz gala skaitļa.
Kādu informāciju analizē vadības grāmatvedībā?
Atkarībā no uzņēmuma darbības veida vadības analīzē var izmantot dažādus rādītājus.
Visbiežāk tiek analizētas vairākas savstarpēji saistītas jomas.
1. Uzņēmuma finansiālais stāvoklis
Bilance ļauj novērtēt uzņēmuma finansiālo stāvokli konkrētā datumā.
Vadības analīzē tiek vērtēts, piemēram:
- cik liela daļa uzņēmuma aktīvu finansēta ar pašu kapitālu;
- cik liels ir uzņēmuma parādu slogs;
- vai ilgtermiņa ieguldījumi finansēti ar atbilstošiem ilgtermiņa avotiem;
- vai uzņēmumam ir pietiekams apgrozāmais kapitāls;
- vai īstermiņa aktīvi ir pietiekami īstermiņa saistību segšanai.
Šeit izmanto arī likviditātes un maksātspējas rādītājus.
Atsevišķā šīs sērijas rakstā apskatīsim, kā šos rādītājus aprēķināt un interpretēt.
2. Ieņēmumu un peļņas analīze
Peļņas vai zaudējumu aprēķins rāda uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas.
Taču vadības analīzē uzņēmuma kopējo rezultātu bieži nepieciešams sadalīt sīkāk.
Piemēram:
- pēc produktiem;
- pēc pakalpojumiem;
- pēc klientiem;
- pēc struktūrvienībām;
- pēc projektiem;
- pēc pārdošanas kanāliem;
- pēc tirgiem.
Uzņēmums kopumā var strādāt ar peļņu, bet atsevišķs produkts vai klientu grupa var būt nerentabla.
Bez detalizētākas analīzes tas var nebūt redzams.
3. Izmaksu struktūra
Vadības grāmatvedībā būtiska nozīme ir izmaksu klasifikācijai.
Izmaksas var iedalīt, piemēram:
pastāvīgajās un mainīgajās izmaksās, kā arī
tiešajās un netiešajās izmaksās.
Šāds sadalījums ļauj saprast, kā izmaksas mainīsies, ja pieaugs vai samazināsies uzņēmuma darbības apjoms.
Piemērs
Uzņēmumam mēnesī ir:
- telpu noma — 2 000 EUR;
- administrācijas algas — 5 000 EUR;
- programmatūra — 500 EUR;
- materiāli — 12 EUR par vienu saražoto vienību.
Pirmās trīs pozīcijas lielā mērā ir pastāvīgās izmaksas.
Materiālu izmaksas savukārt mainās atkarībā no saražoto vienību skaita.
Šis sadalījums kļūst būtisks, aprēķinot pašizmaksu un bezzaudējuma punktu.
4. Produkta vai pakalpojuma pašizmaksa
Uzņēmumam jāzina ne tikai pārdošanas cena, bet arī tas, cik konkrētais produkts vai pakalpojums uzņēmumam izmaksā.
Pašizmaksā var ietilpt:
- materiāli;
- tiešais darbaspēks;
- transporta izmaksas;
- ražošanas izmaksas;
- telpu izmaksas;
- administrācijas izmaksas;
- programmatūras izmaksas;
- citas netiešās izmaksas.
Nepareizi aprēķināta pašizmaksa var radīt situāciju, kad produkts šķiet pelnošs tikai tādēļ, ka daļa izmaksu vispār nav attiecināta uz konkrēto produktu.
Kā pašizmaksu aprēķināt un kā netiešās izmaksas attiecināt uz produktiem, skaidrosim atsevišķā rakstā.
5. Bezzaudējuma punkts
Bezzaudējuma punkts parāda pārdošanas apjomu, pie kura:
ieņēmumi = kopējās izmaksas.
Šajā punktā uzņēmums vēl negūst peļņu, bet arī necieš zaudējumus.
Vadītājam šis rādītājs palīdz saprast, cik liela ir drošības rezerve: par cik var samazināties pārdošana, pirms uzņēmums sāk strādāt ar zaudējumiem, un kā rezultātu ietekmēs cenu, izmaksu vai apjoma izmaiņas.
Bezzaudējuma punkta aprēķina formulu un praktiskus piemērus apskatīsim atsevišķā šīs sērijas rakstā.
6. Naudas plūsma
Peļņa un nauda nav viens un tas pats.
Uzņēmums var būt pelnošs, bet vienlaikus saskarties ar naudas trūkumu.
Piemēram, uzņēmums izraksta klientam rēķinu par 20 000 EUR.
Grāmatvedībā rodas ieņēmumi.
Taču, ja klients samaksās pēc 60 dienām, uzņēmuma bankas kontā nauda vēl nav saņemta.
Tikmēr uzņēmumam jāmaksā:
- algas;
- nodokļi;
- piegādātāji;
- noma;
- kredīta maksājumi.
Tāpēc vadības grāmatvedībā būtiska nozīme ir naudas plūsmas prognozei.
Tā palīdz laikus pamanīt periodus, kuros uzņēmumam var veidoties finansējuma trūkums.
Kā sagatavot praktisku naudas plūsmas prognozi, apskatīsim šīs sērijas rakstā par naudas plūsmas plānošanu.
7. Debitoru, kreditoru un krājumu aprite
Uzņēmuma naudu var būtiski ietekmēt arī apgrozāmo līdzekļu pārvaldība.
Piemēram:
- klienti maksā vidēji pēc 60 dienām;
- piegādātājiem uzņēmums maksā pēc 20 dienām;
- preces noliktavā atrodas vidēji 90 dienas.
Tas nozīmē, ka uzņēmuma nauda salīdzinoši ilgu laiku ir iesaistīta darbības ciklā.
Jo ilgāk nauda atrodas debitoros un krājumos, jo lielāks finansējums uzņēmumam nepieciešams ikdienas darbības nodrošināšanai.
Tāpēc vadības analīzē tiek izmantoti arī:
- debitoru aprites rādītāji;
- kreditoru aprites rādītāji;
- krājumu aprites rādītāji;
- naudas aprites cikls.
8. Rentabilitāte
Apgrozījums parāda uzņēmuma darbības apjomu.
Rentabilitāte parāda, cik efektīvi uzņēmums no šī apgrozījuma un izmantotajiem resursiem spēj nopelnīt.
Vadības analīzē var izmantot:
- bruto peļņas maržu;
- operatīvās darbības rentabilitāti;
- neto peļņas rentabilitāti;
- aktīvu rentabilitāti;
- pašu kapitāla rentabilitāti.
Piemēram, uzņēmuma apgrozījums var pieaugt par 20%, bet, ja izmaksas pieaug vēl straujāk, rentabilitāte var samazināties.
Tāpēc izaugsmi nevajadzētu vērtēt tikai pēc apgrozījuma.
Vadības grāmatvedība nav tikai lieliem uzņēmumiem
Pastāv uzskats, ka vadības grāmatvedība nepieciešama galvenokārt lieliem uzņēmumiem ar finanšu direktoru un atsevišķu finanšu nodaļu.
Praksē tieši nelielā uzņēmumā daži pareizi izvēlēti rādītāji var dot ļoti būtisku ieguvumu.
Mazai SIA bieži nav nepieciešami desmitiem sarežģītu KPI.
Var pietikt ar regulāru kontroli pār:
- apgrozījumu;
- bruto peļņu;
- izmaksām;
- naudas atlikumu;
- debitoriem;
- kreditoriem;
- nodokļu saistībām;
- bezzaudējuma punktu;
- naudas plūsmas prognozi.
Galvenais nav rādītāju skaits.
Galvenais ir tas, vai vadība tos izmanto lēmumu pieņemšanai.
No grāmatvedības datiem līdz vadības informācijai
Labs vadības pārskats nav tikai virsgrāmatas vai bilances izdruka.
Tam jāpalīdz atbildēt uz jautājumiem.
Piemēram:
Kas šomēnes mainījies?
Kāpēc peļņa samazinājusies?
Kāpēc pieaudzis debitoru atlikums?
Kurš izmaksu postenis pieaug visstraujāk?
Vai faktiskie rezultāti atbilst budžetam?
Kas notiks ar naudas plūsmu, ja apgrozījums samazināsies par 15%?
Tieši šajā brīdī grāmatvedības dati kļūst par vadības instrumentu.
Praktisks piemērs
Pieņemsim, ka uzņēmumam mēneša rezultāti ir šādi:
| Rādītājs | Summa |
|---|---|
| Neto apgrozījums | 100 000 EUR |
| Preču/materiālu izmaksas | 55 000 EUR |
| Darba samaksa | 18 000 EUR |
| Telpu izmaksas | 5 000 EUR |
| Citas izmaksas | 12 000 EUR |
| Peļņa | 10 000 EUR |
No pirmā acu uzmetiena uzņēmuma rezultāts ir labs.
Taču vadības analīze var parādīt arī:
- debitori — 85 000 EUR;
- no tiem 25 000 EUR kavēti vairāk nekā 60 dienas;
- krājumi — 70 000 EUR;
- kreditori — 30 000 EUR;
- bankas atlikums — tikai 8 000 EUR;
- nākamajā mēnesī jāsamaksā 20 000 EUR PVN un darba samaksas nodokļos.
Tātad uzņēmums ir pelnošs, bet tam vienlaikus var veidoties likviditātes problēma.
Vadības lēmums šādā situācijā var nebūt “palielināt pārdošanu”.
Daudz svarīgāk var būt:
- aktīvāk iekasēt debitoru parādus;
- pārskatīt klientiem piešķirtos maksājumu termiņus;
- samazināt krājumu līmeni;
- vienoties ar piegādātājiem par garākiem norēķinu termiņiem;
- sagatavot naudas plūsmas prognozi.
Tas ir vienkāršs piemērs tam, kā vadības grāmatvedība palīdz no skaitļiem nonākt līdz konkrētai rīcībai.
Cik bieži jāveic vadības finanšu analīze?
Tas atkarīgs no uzņēmuma lieluma, darbības un finanšu riska.
Daudziem nelieliem uzņēmumiem praktiski piemērota ir ikmēneša analīze.
Katru mēnesi var salīdzināt:
- faktisko apgrozījumu ar plānoto;
- bruto peļņu;
- izmaksu dinamiku;
- peļņu;
- debitorus;
- kreditorus;
- naudas atlikumu;
- prognozēto naudas plūsmu.
Atsevišķus rādītājus var analizēt reizi ceturksnī, savukārt naudas plūsmas situācijā ar paaugstinātu risku prognozi var būt nepieciešams pārskatīt pat katru nedēļu.
Vadības grāmatvedības mērķis nav radīt vairāk atskaišu
Vadības grāmatvedības mērķis nav izveidot pēc iespējas vairāk tabulu un grafiku.
Pārāk liels rādītāju daudzums var radīt pretēju efektu — vadība saņem daudz datu, bet nespēj noteikt, kuri no tiem ir būtiski.
Efektīvai vadības analīzei jābūt:
- saprotamai;
- regulārai;
- salīdzināmai;
- savlaicīgai;
- orientētai uz konkrētiem lēmumiem.
Labs vadības pārskats ļauj salīdzinoši ātri saprast:
kur uzņēmums atrodas, kas ir mainījies un kam vadībai jāpievērš uzmanība.
Ar ko sākt?
Nelielam uzņēmumam nav nepieciešams uzreiz ieviest sarežģītu vadības grāmatvedības sistēmu.
Var sākt ar dažiem pamata soļiem.
1. Sakārtot grāmatvedības datus
Vadības analīze būs tik kvalitatīva, cik kvalitatīvi būs tās pamatā esošie dati.
Savlaicīgi jābūt uzskaitītiem:
- ieņēmumiem;
- izmaksām;
- bankas darījumiem;
- debitoriem;
- kreditoriem;
- krājumiem;
- pamatlīdzekļiem.
2. Noteikt svarīgākos uzņēmuma rādītājus
Nav nepieciešams analizēt visu.
Jānosaka tie rādītāji, kuri konkrētajā uzņēmumā palīdz pieņemt lēmumus.
3. Sagatavot salīdzinājumus
Atsevišķs skaitlis bieži pasaka maz.
Daudz vērtīgāk ir salīdzināt:
- šo mēnesi ar iepriekšējo mēnesi;
- šo gadu ar iepriekšējo gadu;
- faktiskos rezultātus ar budžetu;
- faktisko rezultātu ar uzņēmuma noteikto mērķi.
4. Analizēt noviržu iemeslus
Ja izmaksas pieaugušas par 15%, jānoskaidro — kāpēc.
Ja bruto peļņas marža samazinājusies, jānoskaidro, vai iemesls ir:
- zemāka pārdošanas cena;
- piegādātāju cenu pieaugums;
- produktu struktūras maiņa;
- atlaides;
- ražošanas efektivitātes samazinājums.
5. Pieņemt lēmumu
Analīzei pašai par sevi nav lielas vērtības, ja tai neseko rīcība.
Vadības grāmatvedības gala rezultāts ir nevis tabula.
Gala rezultāts ir labāks vadības lēmums.
Vadības grāmatvedības rakstu sērijā turpināsim
Šajā rakstā apskatījām vadības grāmatvedības kopējo lomu uzņēmumā.
Turpmākajos ADVICE AAT Zināšanu centra rakstos detalizēti apskatīsim:
- uzņēmuma finanšu analīzi;
- likviditātes rādītājus;
- maksātspēju un bilances zelta likumus;
- rentabilitātes rādītājus;
- debitoru, kreditoru un krājumu apriti;
- pastāvīgās un mainīgās izmaksas;
- pašizmaksas aprēķinu;
- bezzaudējuma punktu;
- cenu noteikšanu;
- naudas plūsmas plānošanu;
- finanšu KPI un vadības pārskatus.
Katrā tēmā izmantosim arī praktiskus aprēķinu piemērus.
Kopsavilkums
Vadības grāmatvedība palīdz uzņēmuma grāmatvedības un finanšu datus pārvērst informācijā, kuru vadība var izmantot ikdienas un stratēģisko lēmumu pieņemšanai.
Tā palīdz analizēt:
- uzņēmuma finansiālo stāvokli;
- peļņu un rentabilitāti;
- izmaksas;
- pašizmaksu;
- cenu veidošanu;
- bezzaudējuma punktu;
- debitoru un krājumu apriti;
- naudas plūsmu;
- budžetu un faktiskos rezultātus.
Svarīgākais nav iegūt pēc iespējas vairāk finanšu rādītāju.
Svarīgi ir noteikt tos rādītājus, kuri konkrētajā uzņēmumā palīdz savlaicīgi pamanīt problēmas un pieņemt pamatotus lēmumus.
Vadības finanšu analīze uzņēmumam
ADVICE AAT var palīdzēt uzņēmumam ne tikai nodrošināt grāmatvedības uzskaiti, bet arī analizēt uzņēmuma finanšu datus no vadības skatpunkta.
Vadības finanšu analīzē iespējams ietvert:
- bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina analīzi;
- finanšu rādītāju aprēķinu;
- likviditātes un maksātspējas novērtējumu;
- rentabilitātes analīzi;
- debitoru, kreditoru un krājumu aprites analīzi;
- izmaksu struktūras izvērtējumu;
- bezzaudējuma punkta aprēķinu;
- naudas plūsmas prognozi;
- galveno finanšu risku un vadības uzmanības punktu identificēšanu.
Analīzes mērķis ir palīdzēt uzņēmuma vadībai saprast ne tikai ko rāda finanšu dati, bet arī ko no tiem iespējams secināt un kādi lēmumi būtu jāizvērtē.
Paketes, cenas un darba gaitu skatiet pakalpojuma lapā “Vadības finanšu analīze uzņēmumam”.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir vadības grāmatvedība?
Vadības grāmatvedība ir uzņēmuma finanšu un saimniecisko datu apkopošana, analīze un interpretācija uzņēmuma vadības vajadzībām.
Tās mērķis ir palīdzēt plānot uzņēmuma darbību, kontrolēt rezultātus un pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus.
Vai vadības grāmatvedība ir obligāta?
Vadības grāmatvedība nav atsevišķs obligāti iesniedzams pārskats tādā pašā nozīmē kā gada pārskats vai nodokļu deklarācijas.
Tās apjomu un struktūru uzņēmums nosaka atbilstoši savām vadības vajadzībām.
Vai vadības grāmatvedība nepieciešama mazai SIA?
Jā, arī neliels uzņēmums var izmantot vadības grāmatvedības principus.
Mazā uzņēmumā bieži pietiek ar dažiem būtiskākajiem finanšu rādītājiem, izmaksu analīzi un naudas plūsmas prognozi.
Kāda ir atšķirība starp finanšu un vadības grāmatvedību?
Finanšu grāmatvedība galvenokārt uzskaita un atspoguļo uzņēmuma notikušos darījumus un sagatavo finanšu pārskatus.
Vadības grāmatvedība šos un citus uzņēmuma datus analizē vadības vajadzībām, tostarp plānošanai un prognozēšanai.
Kas ir svarīgāk — peļņa vai naudas plūsma?
Abi rādītāji ir svarīgi, taču tie parāda atšķirīgas lietas.
Peļņa raksturo uzņēmuma darbības finanšu rezultātu, savukārt naudas plūsma parāda faktiskās naudas ieplūdes un aizplūdes.
Uzņēmums var strādāt ar peļņu un vienlaikus piedzīvot naudas trūkumu.
Kas ir bezzaudējuma punkts?
Bezzaudējuma punkts ir pārdošanas apjoms, pie kura uzņēmuma ieņēmumi sedz visas pastāvīgās un mainīgās izmaksas.
Virs šī līmeņa uzņēmums sāk veidot peļņu, ja pārējie apstākļi nemainās.
Cik bieži būtu jāveic uzņēmuma finanšu analīze?
Daudziem uzņēmumiem piemērota ir ikmēneša analīze.
Tomēr naudas plūsmas, debitoru vai citu kritisku rādītāju kontroli nepieciešamības gadījumā var veikt biežāk.
Par autoru
Raimonds Baumanis
Diplomēts grāmatvedis, ADVICE AAT, SIA valdes loceklis
Raimonds Baumanis ir diplomēts grāmatvedis ar praktisku pieredzi ārpakalpojuma grāmatvedībā, uzņēmumu finanšu uzskaitē, gada pārskatu sagatavošanā un nodokļu piemērošanā.
Ikdienas darbā finanšu dati tiek izmantoti ne tikai normatīvajos aktos noteikto pārskatu sagatavošanai, bet arī uzņēmumu finansiālā stāvokļa, izmaksu, naudas plūsmas un saimnieciskās darbības rezultātu izvērtēšanai.
Izmantotā literatūra
Raksta sagatavošanā izmantoti vadības grāmatvedības, izmaksu uzskaites un finanšu lēmumu pieņemšanas pamatprincipi no šādiem avotiem:
- Garrison, R. H., Noreen, E. W., Brewer, P. C., Montague, N. R. Managerial Accounting. 18th Edition. McGraw Hill, 2024.
- Datar, S. M., Rajan, M. V. Horngren’s Cost Accounting: A Managerial Emphasis. 17th Edition. Pearson, 2021.
- Drury, C., Tayles, M. Management and Cost Accounting. 11th Edition. Cengage, 2021.
Šie avoti izmantoti kā teorētiskais pamats tādām rakstā apskatītajām tēmām kā izmaksu klasifikācija, vadības lēmumu pieņemšana, pašizmaksas analīze, izmaksu–apjoma–peļņas sakarības, budžetēšana un uzņēmuma darbības rezultātu novērtēšana.
Rakstam ir informatīvs raksturs. Finanšu rādītāji un to interpretācija jāvērtē kopsakarā ar konkrētā uzņēmuma darbības nozari, biznesa modeli, finanšu struktūru un citiem apstākļiem.